Džordža Orvela romāns “Mācītāja meita” tika izdots 1935. gadā un autora dzīves laikā tā arī vairs netika ne atkārtoti izdots, ne tulkots. Iemesls tam bija līdzīgs kā daudziem tālaika darbiem — cenzūra, kas lika autoram pārveidot darbu līdz nepazīšanai. Jaunlaiku izdevumā autora sākotnējo versiju daļēji izdevies restaurēt pēc viņa atstātajām piezīmēm un vēstulēm.
Ar tikpat skarbu tiešumu kā iepriekš, savā pirmajā darbā “Posts Parīzē un Londonā”, romānā “Mācītāja meita” Orvels apraksta Anglijas lauku draudzes dzīvi, tās šķietami bezjēdzīgo rutīnu un nabadzību.
Ik romāna rindā jūtams, cik ļoti autors jūt līdzi mācītāja meitai Dorotijai Hārai, kura godprātīgi pilda akli padevīgas meitas un mājsaimnieces lomu. Viņas domas aizņem nebeidzamu darbu jūra, bezcerība, lūdzot par nabagajiem draudzes locekļiem, un tēva arvien pieaugošie parādi, līdz kādudien viņa “attopas” Londonā, kur viņu sagaida “neiespējamā misija” — atrast darbu un sevi...
Orvels izteiksmīgi pretstata sievietes pašapziņu ar nepieciešamību izpildīt vistriviālākās prasības, ko uzstāda “sabiedrība”, tālab šī grāmata droši liekama blakus labākajai feminisma daiļliteratūrai.
No angļu valodas tulkojusi Maija Andersone.
