Diemžēl trūkstošā finansējuma dēļ nav izdevies sagatavot izrādi tādā mākslinieciskajā līmenī, kāds atbilstu Raimonda Paula un Teātra Observatorijas režisores Gaļinas Poļiščukas stingrajām prasībām. Šobrīd teātris nevar atļauties pietiekami daudz samaksāt par vokālā pasniedzēja, kā arī pavadošo mūziķu darbu, tāpēc Raimonds Pauls kopā ar aktieriem pieņēmis lēmumu strādāt pie šī uzveduma līdz vasarai.
Izrāde ar daudznozīmīgu nosaukumu „Tas ir laiks” ir dziesmas un stāsti par dziesmām, izmantojot divu komponistu – Raimonda Paula un Leonarda Koena – septiņdesmito gadu daiļradi. Starp to laiku un mūsdienām var novilkt daudzas paralēles: ir pārmaiņu laiks, laiks rīcībai, jauniem izaicinājumiem un cīņai ar sarežģītiem dzīves apstākļiem. „Esmu sarūgtināts par pieņemto lēmumu, taču saprotu, ka tas ir pareizs: lai arī kādā situācijā mēs atrastos, ir svarīgi saglabāt augsto latiņu, kas vienmēr izcēlis Teātra Observatoriju citu radošo apvienību vidū. Mēs turpināsim strādāt un cīnīties, mēģināt un pilnveidot šo izrādi, līdz tā apmierinās visu mūsu prasības,” dalās pārdomās aktieris Rihards Lepers, uzveduma „Tas ir laiks” solists. Viņa viedoklim pievienojas arī aktrise Karīna Tatarinova un Maija Doveika, kas koncertā iejutušās bekvokālistu lomās.
Pirmo reizi piecu gadu teātra pastāvēšanas vēsturē Kultūras ministrija ir atteikusi Teātra Observatorijai dotācijas, taču, spītējot grūtībām, teātra kolektīvs turpina cīņu par savu eksistenci. Paralēli ikvakara izrādēm Teātra Observatorijas kolektīvs meklē dotāciju iespējas gan valsts un pašvaldības iestādēs, gan pie privātajiem uzņēmējiem. Par šī brīža galveno uzdevumu teātris uzskata „cīņu par izdzīvošanu līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai”. Par spīti uz pusi samazinātajām algām visi teātra aktieri ne vien ik vakaru iznāk uz skatuves, bet pienākumu apvienošanas kārtībā nodarbojas arī ar teātra menedžmentu, administrēšanu un producēšanu.
Šosezon Teātra Observatorijā jau ir nospēlētas 222 izrādes un līdz sezonas beigām vēl paredzētas 40. Teātra Observatorija nav projekta teātris, bet repertuāra teātris, jo spēlē vidēji 30 izrādes mēnesī. Šobrīd repertuārā ir astoņas izrādes. Pagājušajā gadā teātrim tika piešķirtas valsts dotācijas 100 000 latu apmērā, savukārt nodokļos valstij par šo pašu periodu teātris samaksāja 80 tūkstošus latu. Skaitļi liecina, ka Teātra Observatorijas gadījumā kultūra pati pelna, kas citās valstīs tiek dotēta bez pieprasījuma gūt peļņu.
Par Teātra Observatorijas devumu Latvijas kultūrai un ieguldījumu valsts tēla veidošanā liecina dalība daudzos starptautiskajos teātra mākslas festivālos, tostarp „Baltijskij dom” (Sanktpēterburga, Krievija), VII starptautiskajā festivālā „SLAVIJA” (Belgrada, Serbija), festivālā „Cilvēcības skatuve” (Čerkasi, Ukraina), III starptautiskajā festivālā „Tempus art” (Rožnava, Slovākija), Ziemeļvalstu teātra dienās „Skats un vīzija 2006” (Kopenhāgena, Dānija), VIII starptautiskajā Šekspīra festivālā Gdaņskā (Polija), kā arī daudzos citos.
Atbalstu Teātra Observatorijai pauduši daudzi skatītāji, kā arī Latvijā pazīstami cilvēki, kuru vidū ir arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, teātra zinātniece Anda Burtniece, prozaiķe Lilija Dzene, kinorežisors Jānis Streičs, Dailes teātra galvenais režisors Mihails Gruzdovs un daudzi citi. Lūk, tikai daži citāti!
Valdis Zatlers
Latvijas Valsts prezidents
Teātra Observatorijas atbalstam
Kultūra un māksla ir avots, kurā es, tāpat kā daudzi citi Latvijā, smeļos impulsus emocijām un pārdomām par laikmetu, vērtībām un cilvēku attiecībām.
Radoši spēcīgais Teātra Observatorijas kolektīvs ir vairāk nekā teātra trupa – tā ir radoša domubiedru grupa, kas mākslinieciski augstvērtīgā veidā runā par tēmām, kas ir svarīgas sabiedrības un katras domājošas personības attīstībai.
Šajā ekonomiski sarežģītajā laikā kultūras nozīme pieaug – tā cilvēkiem atgādina par bagātību, kas nav nopērkama, parāda talantu un idejas spēku, kas mudina un iedvesmo uzdrošināties attīstīt katram savas spējas. Savā un savas ģimenes vārdā paužu atbalstu Teātra Observatorijas turpmākai darbībai un iesāktā mākslinieciskā ceļa turpināšanai.
Anda Burtniece
Teātra zinātniece,”Teātra Vēstnesis” galvenā redaktore
Viens no profesionāli spēcīgākajiem un savdabīgākajiem „mazo” teātru kolektīviem ir Teātra Observatorija, kas strādā Gaļinas Poļiščukas vadībā. Tas ir skatītāju iecienīts teātris ar daudzveidīgu repertuāru, interesantiem profesionālajiem un mākslinieciskajiem meklējumiem. Tā ansamblis ar panākumiem piedalījies arī vairākos festivālos ārpus mūsu valsts robežām. Absurda un nepieļaujama, manuprāt, ir pat doma par Teātra Observatorijas likvidēšanu arī valstij finansiāli grūtajos apstākļos. Tas būtu nepieredzēts precedents, kas liecinātu ne tikai par teātra mākslas, bet visas kultūras dzīves graušanu un apdraudētu Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanu. Jo bez kultūras nav arī valsts...
Lilija Dzene
Teātra zinātniece, prozaiķe
Kupli sazarotajā tā saucamajā mazo skatuvju tīklā Gaļinas Poļiščukas radītajai Teātra Observatorijai ir īpaša vieta un, manuprāt, savas nozīmības dēļ arī īpaši atbalstāma.
Šis entuziastu grupas radītais teātris nevis izaicinoši noliedz tradicionālā teātra mākslas pamatus, bet pievieno jaunu attīstības gultni, padziļinot un paplašinot teātra ietekmes sfēru un profesionālo izteiksmes līdzekļu daudzveidību. Svarīgi atzīmēt, ka šajā ansamblī aktieris tiek veidots kā personība, un līdz ar to tajā uzturēts augsts kultūras iestādes prestižs, inteliģenta, cieņas pilna attieksme pret skatītāju.
Tālab ar šo teātri tik atsaucīgi sadarbojas tādas personības kā Raimonds Pauls, Rēzija Kalniņa u. c.
Mihails Gruzdovs
Dailes teātra galvenais režisors
Nevienā citā valstī nav tik maz teātru kā Latvijā, to trūkums ir jūtams.
Teātra Observatorija ir ļoti oriģināls, interesents un labi apmeklēts teātris. Tas vien liecina, ka šim teātrim ir jābūt arī turpmāk.
Summa, kas nepieciešama teātra pastāvēšanai, ir niecīga, un ir skumji, ka Kultūras ministrija tā arī nav atradusi vajadzīgos līdzekļus.
Ja pēkšņi pazudīs Teātra Observatorija, tad jaunajiem aktieriem un režisoriem zudīs cerība un gribasspēks cīnīties par savu ideju un notu. Tāpēc žēl, ka tik niecīga lieta spēj apstādināt šī lieliskā teātra darbību.
Raimonds Pauls
Komponists
Ja kādam dzīvē iet slikti, es domāju, tad ir jāpalīdz.
Šajā gadījumā runa ir par teātri, kas Rīgā kļuvis populārs, kura uzvedumi ir piesaistījuši publikas uzmanību.
Es domāju atradīsies mecenāti, atradīsies tādi teātra mīļi. Nebūtu slikti, ja mēs šim teātrim – Observatorijai, kuras režisore ir Gaļina Poļiščuka, ar kuru es esmu veiksmīgi sadarbojies, ka mēs viņiem varētu kaut kādā veidā palīdzēt.
Es ceru, ka atradīsies atsaucīgi cilvēki.
Renārs Kaupers
“Prāta Vētras” solists
Ir ceļi, kurus ejot nekad nezināsi, ko sagaidīt.
Ir lietas, kuras dod spēku, lai šo soli spertu un ietu.
Un ir vietas, kur gribas atgriezties, kavēties.
Man Teātra Observatorija ir kā krustojums, bet ne kur šķiras, bet gan – kur satiekas.
Teātra Observatorija izsaka dziļu pateicību saviem skatītājiem, atbalstītājiem, medijiem un visiem nevienaldzīgajiem inteliģentajiem cilvēkiem, kuriem rūp Latvijas kultūra!
Patiesā cieņā,
Gaļina Poļiščuka, Rēzija Kalniņa, Andris Bulis, Karīna Tatarinova, Rihards Lepers, Maija Doveika, Maksims Šahovičs, Olga Ostrovska.
