Ar Ridlija Skota jaunākās filmas ROBINS HUDS seansu trešdienas, 12.maija vakarā svinīgi tiks atklāts Kannu kinofestivāls. Kā ierasts, pa festivāla pils sarkano paklāju uz šo seansu un nākamajiem seansiem līdz pat 23.maijam katru vakaru dosies filmu zvaigznes, režisori un prominentas personas. Kā raksta Variety, nelielas kājas traumas dēļ ROBINA HUDA režisors uz pirmizrādes seansu neieradīsies, taču zvaigznes Rasels Krovs un Keita Blanšeta noteikti gozēsies foto zibspuldžu gaismā.
Neliels ieskats festivāla vēsturē.
20.gadsimta trīsdesmito gadu beigās Francijas Kultūras un izglītības lietu ministrs Žans Zaijs nolēma rīkot filmu festivālu kā atbildi fašistiskās Itālijas filmu festivālam Venēcijā (Venēcijas festivāls ir senākais). Ar britu un amerikāņu atbalstu tika likti pamati Kannnu festivālam. Kannu pilsēta nebija vienīgā alternatīva, jo tika apsvērta festivāla rīkošana arī tādās pilsētās kā Višī un Biarica.
1939.gada septembrī tika organizēts festivāla pirmais izlaidums, kurā par žūrijas priekšsēdētāju piekrita kļūt kino pionieris, viens no brāļiem Lumjēriem – Luis Lumjērs. Tomēr, festivāls tika pārtraukts tā arī nesācies, jo 1939.gada septembrī sākās 2.Pasaules karš.
Pēc kara, 1946.gadā festivāls tika „restartēts”. Tas notika Kannu kazino greznajā ēkā. Tam pirmos gadus nācās saskarties ar finansējuma trūkumu, kā arī sīvi cīnīties ar Venēcijas festivālu, par spīti centieniem starp abu festivālu rīkotājiem nogludināt konkurenci. Tika panākts kompromiss – Venēcijas festivāls notiek septembrī, bet Kannu pasākums tiek pārcelts uz pavasari, tātad maiju. Pirmajās tā desmitgadēs Kannu festivāls divus gadus nav noticis finansējuma trūkuma dēļ, bet 1968.gadā tas tika apturēts, jo vairāki režisori no konkursa programmas atsauca savas filmas, solidarizējoties ar studentiem, kas togad bija uzsākuši plašus nemierus.
1955.gadā tika dibināta Zelta Palmas zara balva, kas aizstāja festivāla Grad Prix balvu. Savukārt 1959.gadā tika dibināts Marche Du Film jeb Kannu filmu tirgus. Tas drīz vien attīstījās un kļuva par nozīmīgāko kino industrijas komercplatformu pasaulē. Filmu tirgus notiek katru gadu paralēli festivāla programmām, un tajā producenti, studijas, izplatītāji un industrijas profesionāļi pārdod un iegādājas filmas, lemj par sadarbību citos jautājumos.
Kā zināms, festivāla galvenā godalga ir Zelta Palmas zars. To pasniedz konkursa programmas labākajai filmai. Tiek pasniegtas arī citas godalgas, piemēram, fstivāla Grand prix, žūrijas balva, labākā aktiera un aktrises godalga un citas. Bez oficiālās konkursa programmas notiek arī prestižā Un Certain Regard filmu skate, kā arī īsmetrāžas skate, kritiķu skate un citi pasākumi.
Šogad festivāla konkursa programmā par Zelta Palmas zaru sacentīsies 19 filmas, par kurām jau ziņojām. Festivāla žūriju, kas lems par balvu sadali, vada amerikāņu režisors Tims Bērtons.
Latviju šā gada Kannu festivālā pārstāvēs Jurģa Krāsona animācijas īsfilma NORĪT KRUPI, kas piedalās īsfilmu konkursa programmā. Veiksmi režisoram!
Informēsim par svarīgākajiem Kannu festivāla notikumiem!
Ziņa publicēta sadarbībā ar kinokino.lv.
