Šogad aprit 65 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām. Šis bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē. Daudzi desmiti miljoni cilvēku tajā gāja bojā, kara darbība valstīm nodarīja milzīgus zaudējumus. Kara postījumi pārsniedz jebkuras iztēles robežas, jo pirms tā daudzas valstis bija ieguldījušas ļoti lielus resursus bruņojuma ražošanā – šiem nolūkiem tika izmantots gan intelektuālais potenciāls, gan ražošana.
Otrais pasaules karš risinājās no 1939. gada līdz 1945. gadam. Par tā sākumu parasti uzskata Vācijas iebrukumu Polijā 1939. gada 1. septembrī, bet tikpat labi par tā sākumu var uzskatīt arī hitleriešu armijas iesoļošanu Prāgā 1939. gada martā. Katrā ziņā, 30. gados pasaulē valdīja tāds saspīlējums, ka par šī kara iedīgļiem var uzskatīt arī citus šī laika militāros konfliktus.
Eiropā Otrais pasaules karš beidzās 1945. gada 8. maijā, bet Āzijā un Klusajā okeānā tas turpinājās vēl vairākus mēnešus. 15. augustā tika izmantots jaunais iznīcinošais ierocis - notika kodoluzbrukums Japānas pilsētām Hirosimai un Nagasaki. Pēc tā sekoja Japānas padošanās.
Karojošās puses bija sadalījušās divās lielās nometnēs - ass valstīs un sabiedrotajos. Ass valstu galvenie spēki bija Vācija, Itālija, Japāna. Sabiedroto spēki - Padomju Savienība, Apvienotā Karaliste un ASV. Sabiedroto pusē karoja arī Britu sadraudzība, Polija, Francija, Beļģija, Ķīna, Nīderlande un citas valstis. Liela daļa pasaules valstu, kas oficiāli bija neitrālas, ar saviem resursiem faktiski atbalstīja vai nu ass valstis vai sabiedrotos.
Daudzsēriju dokumentālā filma „Apokalipse. Otrais pasaules karš” attēlo kara norisi: nozīmīgākos notikumus kara gaitā, izšķirošās kaujas, lielo postu, kas skāra pasauli, un spēkus, kas to izraisīja.
