1915. gadā Pirmā pasaules kara vētras Jani Rozentālu un viņa ģimeni – sievu, somu dziedātāju Elliju Forseli-Rozentāli, un trīs bērnus – aiznes bēgļu gaitās no Rīgas uz Helsinkiem. Gadu vēlāk izcilais latviešu gleznotājs Somijā aiziet mūžībā un tiek apglabāts šai ziemeļu zemē.
1920. gadā, beidzoties ilgajam karam un cīņām par Latvijas neatkarību, Ellija ar bērniem atgriežas Latvijā – ne tikai, lai pārapbedītu Jani Rozentālu dzimtenē, bet lai paliktu šeit uz dzīvi.
Viņa raksta:
„Mūžam neaizmirstama man paliks mana laulātā drauga Jaņa Rozentāla bēru diena Latvijas zemē. Ar neizdzēšanas pateicības sajūtu mani bērni un es pieminējām to lielo mīlestību, kādu parādīja mūsu dārgajam aizgājējam latvju tauta, ziedodama bagātus līdzekļus viņa mirstīgo atlieku pārvešanai dzimtenē un padarīdama viņa apbedīšanas dienu par īstiem tautas svētkiem, kur apvienojās visas aprindas, atdot pēdējo godu aizgājušajam māksliniekam. Tik dziļu godbijību savai mākslai un saviem māksliniekiem var parādīt tikai kultūras tauta, kas sajūtīga visam cēlam un daiļam.
Šī atziņa man iedvesusi drosmi ķerties pie kāda sen lolota plāna izvešanas. Lai man būtu iespēja uzaudzināt Rozentāla bērnus par tādiem pat Latvijas patriotiem, kāds bija viņu tēvs, es nevarēju un negribēju pazaudēt sakarus ar latvju tautu.Es izvēlējos tādu darbības veidu Latvijā, kas būtu Rozentāla un viņa mākslas dzīves tradīciju garā, un tādēļ esmu nodomājusi visdrīzākā laikā atvērt pastāvīgu mākslas salonu uz Jaņa Rozentāla vārda. Telpas varēs uzņemt nelielas izstādes kolekcijas. Kā pirmā nodomāta Jaņa Rozentāla darbu piemiņas izstāde, kurai sekos citu latviešu, kā arī sveštautiešu mākslinieku izstādes. Ja man būtu ar to dota iespēja arī savukārt sekmēt tautas mākslas dzīves uzcelšanu un attīstību Latvijā, tas būtu man vislielākais gandarījums.
Elli Rozentāle"
Salons tika atklāts ar Jaņa Rozentāla piemiņas izstādi 1920. gada 14. novembrī Totlēbena (tagad Oskara Kalpaka) bulvārī 4.
Izstādē, kas veltīta Rozentāla salona deviņdesmitgadei, apskatāmi materiāli no Ellijas Forseles-Rozentāles kolekcijas, kas liecina par salona darbību un somu dziedātājas īpašo interesi par latviešu tautas mākslu.
Tuvāka informācija pa tālruni 67331641, 26586404 (Dace Vosa) vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv