Latvijas Mākslas akadēmija un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija piedāvā Mālpils muižā apskatīt sava lolotā projekta „Lielākais koris pasaulē" lielformāta gleznas izstādi. Godinot Latvijas proklamēšanas 90. gadadienu, 2008. gada 27. novembrī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē tika atklāta Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā noritējušās glezniecības performances „Lielākais koris Latvijā" veidotā lielformāta glezna, kā arī tās procesu atspoguļojoši foto un video materiāli. Izstāde arī mērojusi tālo ceļu uz Japānu, kur tika izstādīta Tokijas Universitātē. Lielformāta glezna tika izstādīta arī Latvijā – Rīgas svētkos, Vērmanes dārzā „7 vēstules Rīgai" un Latvijas Krājbankas telpās. Projekta „Lielākais koris pasaulē" mērķis ir ne tikai prezentēt latviešu Dziesmu un Deju svētku unikalitāti un nozīmīgumu, bet arī ar mākslas starpniecību saglabāt un transformēt to saliedētības un vitalitātes sajūtu, ko katrs no projekta dalībniekiem izjutuši, kopā esot šajos Dziesmu un Deju svētkos.
Kultūra un māksla ir nedalāmas vienības, kas palīdz veidot komunikācijas procesu, kas, tāpat kā dziesma un deja, bieži ir uztverama vieglāk un izteiksmīgāk kā vārdi, nodrošinot tiešāku un paliekošāku saikni. Glezniecība ir viena no komunikatīvajām mākslas metodēm, caur kuru iespējams nodot emocionāli bagāto un piesātināto vēstījumu par to, kas tad īsti ir un ko latvietim nozīmē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Koris dziedāja, un viņi gleznoja - katrs savu redzējumu un sajūtas, līdz kopā tapa 22 metrus gara glezna Lielākais koris pasaulē. Lielformāta gleznu veido 12 kopā savienotas 1,45 x 1,85 m lielas individuāli radītas gleznas, ar kuru starpniecību, katrs no autoriem paudis savu redzējumu un izjūtas par latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Veidojot projekta koncepciju, tā dalībniekiem tika uzstādīti vairāki sarežģīti uzdevumi – radīt saliedētību, taču izpaust individualitāti, radīt kopainu, bet nepazaudēt personisko. Performances laiks bijis pietiekami īss, lai katrs no tās dalībniekiem pārbaudītu savas spējas domāt un strādāt ātri, precīzi un intensīvi. Interesants bijis performances posms, kurā mākslinieki gleznieciski sadarbojās, lai vienotā kompozīcijā savienotu radītās gleznas. Glezniecības performances laikā tās radošais process tika fiksēts fotogrāfijās un video,. Performance iemūžināta 15 minūšu garā īsfilmā un fiksēta fotogrāfijās, kuru autore ir Baltic Film and Media School studente Lizete Murovska.
XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku laikā desmit Latvijas Mākslas Akadēmijas studenti: Jānis Dukāts, Kristians Brekte, Dace Gaile, Sandra Muižniece, Ieva Pētersone, Laura Vecmane, Ansis Butnors, Neonilla Medvedeva, Sanda Undzēna un Ansis Brasliņš, Latvijas Mākslas akadēmijas Rektoru profesoru Alekseju Naumovu un Prorektoru profesoru Kristapu Zariņu radījuši gleznu – veltījumu izcilākajai no latviešu tautas tradīcijām – Dziesmu un Deju svētkiem, kas 2003. gadā ieguvuši UNESCO „Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba" statusu.
Paldies par atbalstu: Dziesmu un Deju svētku biroja vadītājam Romānam Vanagam, Dziesmu un Deju svētku preses sekretārei Aivai Rozenbergai, Dziesmu un deju svētku Preses centra administratorei Ievai Starei, Latvijas Krājbankas prezidentam Mārtiņam Bondaram un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras komunikāciju un informācijas sektora vadītājai Anitai Vaivadei,
Projekts tapis ar UNESCO Līdzdalības programmas un Latvijas Krājbankas finansiālu atbalstu.
Izstāde apskatāma:
16.06.2010 – 01.08.2010
P.,O.,T.,C.,P.*, no 10:00 – 20:00
*Par izstādes apskati piektdienās iepriekš sazināties ar Mālpils muižas administrāciju - Tel. 67102555.