Divi vilkaču bari vēro, kā nakts debesīs parādās asiņaini sarkans pusmēness, kas nozīmē sena pareģojuma īstenošanos. Saskaņā ar Navaho indiešu mitoloģiju vilkači ir cilvēki, kam piemīt spēja pārvērsties vilkos, pārvietoties ar gaismas ātrumu un nogalināt ar lāstu.
Mazā pilsētiņā Hugēnotā kāds zēns vārdā Timotijs gatavojas atzīmēt savu trīspadsmito dzimšanas dienu. Viņam tas ir nozīmīgs notikums, taču viņš neko neapjauš par savām pārvērtībām šai dienā. Timotija ģimene ir vilkači, bet viņā pašā tikai pa daļai rit vilkaču asinis. Tieši viņš noteiks ģimenes likteni, kā arī mainīs vilkaču pasauli. Kopš Timotija dzimšanas viņa ģimene tika sargājusi viņu no draudošajām briesmām, jo cita bara vilkači, kas dzīvo pēc atšķirīgiem likumiem un noteikumiem, centušies viņu nogalināt, lai saglabātu savu dzīvesveidu. Tuvojas cīņa un tās iznākums izšķirs, kuram no abiem bariem lemts izdzīvot un kuram – nē...
Neticami, bet patiešām kāds vēl mēģina uzņemt filmas par vilkačiem, kaut arī šī tēma ir tikpat svaiga kā saulē atstāti atkritumi. Ja smieklīgi stulbas likās vilkaču dumjfilmas "Pagrīde" vai "Asinis un šokolāde", tad šī jau vairs galīgi smaidu neģenerē. Atliek tikai nobrīnīties, kam tas viss ražots un, kā vārdā kāds ir visu šo uzņēmies paveikt.
Iespējams, kāds novērojis, ka pēdējā laika šausmu filmas visu veidu standartus pazeminājušas līdz minimumam, mēģina izmantot šo faktu un tikt cauri sveikā ar filmu, kurai uz ekrāniem visticamāk nevajadzētu atrasties, ja vien attiecīgie filtri vēl spētu filtrēt, kas ir kaut cik pieņemami slikta filma un, kas ir pavisam slikta filma. Šī pavisam droši ierindojama otrajā kategorijā.
Gribas, kaut būtu iespējams pārvietoties ar gaismas ātrumu un nogalināt ar lāstu, kā varot šie sasodītie cilvēk vilki. Un "Vilkaču" autoriem pienākas visnopietnākais no lāstiem un sudraba lode arī par skādi nenāktu, jo viņu radošās darbības rezultātā ir uzņemta filma, kas nopietni "sūkā" visos līmeņos. Ja mazbudžeta eirotrash vilkaču sāgā "Asinis un šokolāde" vilkaču triks tika paveikts transformējot cilvēkus par vilkiem, pie tam ļoti kārniem, slikti barotiem vilkiem, tad šajā reizē vilkači nēsā bikses un ādas krūšturus. Tomēr rezultāts ir tikpat nepārliecinošs kā no zoodārza izīrēti vilki, jo liekas, ka kādā kostīmu veikalā aiz stūra ir iespējams atrast kādu daudz atbaidošāku ietērpu par šīs filmas grima mākslinieku radītajiem tēliem. Ja arī pārņem nepārvarama vēlme iegādāties filmā izmantotos kostīmus, tāpēc, ka tādu iespēju piedāvā "Vilkaču" mājas lapa, diez vai ir vērts, jo var nākties pēc tam nožēlot un uzdot sev pāris jautājumus spogulī.
Visbeidzot, ja jau tiek uzņemts kino par vilkačiem un nosaukums par to mēģina vēstīt tieši un bez zemtekstiem, tad gribētos vairāk šos tēlus arī redzēt. Bet pat to autori nav spējuši konsekventi paveikt un ir vairāk aizrāvušies ar apšaudēm un citām pavisam nepārdabiskām lietām. Iespējams modē nāk septiņdesmitajos gados grindhouse kino vidē populārs triks reklāmas rullītī ielikt filmā neesošus kadrus un tādējādi ievilināt skatītājus kino teātra krēslā. Šķiet mūsdienu darboņi izmanto līdzīgu principu nosaukumos. Šādu pat piegājienu, piemēram, var manīt arī filmā "Cīņa", kuru pašreiz demonstrē kino. Tas pats lakoniski tiešais nosaukums, bet filmas gaitā līdz cīņai tā pagrūti nonākt.
Laikā, kad festivāls "Baltijas pērle" laipni atgādina, ka tiek uzņemtas arī filmas, kur visa pamat elements nav ķermeņa dzimuma pazīmes, asinis un iekšas, kaut ko tādu ir pavisam neciešami skatīties. Bet populārais kino ir tāds kāds ir un katrs pats var izvēlēties uz ko blenzt aptuveni pusotru stundu. Tikai nesakiet, ka neviens Jūs nebrīdināja un, ka filma ar tiešo nosaukumu "Vilkači" nav pati sev reklāma, jau pa gabalu.
Režisors: James Isaac
Lomās: Jason Behr, Elias Koteas, Rhona Mitra, Kim Coates, Natassia Malthe
Mājas lapa: http://www.skinwalkers.com
