Filma veido emocionālu, tēlainu un vēsturiski izzinošu stāstu, ko rada 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju aizvesto bērnu atmiņas. 2009. gada 14.jūnijā filmēšanas grupa kopā ar Sibīrijas bērniem, kuri izdzīvojuši un atgriezušies, un viņu bērniem devās svētceļojumā uz Sibīriju, lai uzstādītu piemiņas plāksnes 1941.-1949.gadā deportētajām mātēm un bērniem.
Brauciena dalībnieks, Sibīrijas bērns Gunārs Toms saka: „Jāatzīstas, ka vēl līdz šai dienai neesmu atguvis dvēseles mieru par tur redzēto un pārdzīvoto – gan tiekoties ar likteņbiedru Kārli Namnieku, gan veicot 120 kilometru garo svētceļojumu, kas sākās ar manas māmiņas Alvīnes Tomas apcietināšanas vietu, Lielās Ketas sādžu, un noslēdzās ar Jeņiseiskas „varenās" čekas ēku pratināšanas telpu, nošaušanas pagraba, cietuma kapsētas un vēl joprojām eksistējošā, ar dzeloņdrāšu žogu apvītā nāves cietuma korpusu apskati. Un visbeidzot – piemiņas plāksnes novietošana muzejā".
Filmas Piemini Sibīriju pirmā daļa veidota no Sibīrijas bērnu atmiņu stāstiem, foto materiāliem un dokumentāliem kadriem par Sibīriju toreiz un tagad. Filmā redzēsiet izsūtījuma vietas Krasnojarsku, Jeņiseisku, Igarku, Abanu, Kansku, Dolgij most, Imbežu un Suhanoju. Filmas otro daļu plānots veidot šovasar, kad filmēšanas grupa dosies uz tālajiem Ziemeļiem un Tomskas apgabalu.
Režisore un producente Dzintra Geka jau kopš 1998.gada apkopo materiālus par represētajiem latviešiem, vāc atmiņas par Sibīrijas bērniem un dokumentē vietas, kur viņi dzīvojuši.
Filmas radošā grupa:
Režisore – Dzintra Geka
Mūzika – Pēteris Vasks
Operators – Aivars Lubānietis
Montāžas režisors – Armands Zvirbulis
Montāža un skaņas apstrāde – Jānis Kazulis
