10. sējumā ietvertie raksti prezentē Tukuma muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Okupācijas muzeja darbinieku, kā arī vairāku novadpētnieku darba rezultātus. Visas publikācijas attiecas uz Tukuma un tā apkārtnes vēsturi, niansēti raksturo norises vietējā mērogā, bet tai pat laikā precizē priekšstatus par tām reģiona, un atsevišķos gadījumos, arī valsts mērogā.
Vēsturnieks, bijušais Tukuma muzeja direktors, Elmārs Rumba apkopojis arhīvu informāciju no Tukuma-Talsu apriņķa policijas ziņojumiem. Īpašu uzmanību raisa ziņojumi par norisēm 1940. gada vasarā, kad Latviju okupēja Padomju Savienības karaspēks. Nozīmīgu informāciju par padomju drošības iestāžu darbību Otrā pasaules kara beigu periodā sniedz Ritvara Jansona pētījums. Autors skāris līdz šim maz pētītu, bet nacionālās vēstures kontekstā nozīmīgu tēmu par represiju sistēmas izveidi.
Ar abiem augstāk minētajiem pētījumiem sasaucas Agrita Ozolas raksts, kas sniedz informāciju par UNESCO programmas „Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauto nomināciju „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss" un atklāj padomju iestāžu represēto Latvijas iedzīvotāju likteņstāstus. Rakstā izmantoti materiāli no Tukuma muzeja, Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja, Daugavas muzeja, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja un Talsu novada muzeja, kā arī Valmieras Novadpētniecības muzeja.
Edvardes Šmites pētījums atspoguļo vācbaltu gleznotāja Juliusa Dēringa radošo darbību, analizē viņa dienasgrāmatās atrodamās piezīmes par Šlokenbekas-Durbes muižu un sniedz būtisku informāciju par J. Dēringa sadarbību ar muižas īpašnieku Matiasu fon der Reki.
Kristīne Ozola pievērsusies tām 20. gadsimta mākslas dzīves norisēm, kas veicināja mākslas salona (tagad - mākslas galerija „Durvis") rašanos Tukumā. Viņa akcentē Tukuma vidusskolas (tagad - E. Birznieka-Upīša Tukuma 1. pamatskola) pedagogu un audzēkņu lomu mākslas tradīciju veidošanā pilsētā, kas sekmēja muzeja un vēlāk arī mākslas salona rašanos un attīstību. Tukuma mākslas kolekcijas pētniecībai pievērsusies Maija Matīsa, kas 2009. gada vasarā veidoja izstādi „Klusā daba Tukuma muzeja krājumā". Autore sniedz pārskatu par Latvijas un emigrācijas mākslinieku darbiem, kas iekļauti muzeja mākslas kolekcijā.
Kolekcionāra Andra Raņķevica raksts par alus brūvēšanas rūpniecības pirmsākumiem Kurzemē laikā no 1800. līdz 1915. gadam, tapis balstoties uz plašu arhīvu dokumentu analīzi. Autors apkopojis informāciju arī par Tukuma pilsētas alus darītavām un vairāku muižu alus brūžiem. Pensionētā muzeja darbiniece Anna Rumba pievērsusies ceļu un satiksmes līdzekļu attīstībai 20. gadsimta divdesmitajos-trīsdesmitajos gados, kad notika šoseju tīkla attīstība.
Vairāki raksti - Tukuma muzeja darbinieku kopdarbi - veltīti tehnikas vēstures jautājumiem. Publikācija par elektrotīklu attīstību Tukuma rajonā tapusi pēc novadpētnieka Arnolda Šulca iniciatīvas. Viņš piedalījies arī informācijas vākšanā par sakaru sistēmu veidošanos. Savukārt pēc uzņēmuma „Tukuma ūdens" ierosmes pētīta centralizētā ūdensvada un kanalizācijas sistēmu attīstība Tukumā. A. Šulcs sagatavojis arī vēsturiskas uzziņas par uzņēmumu „Energoceltnieks" un rūpnīcas „Jauda" Kandavas cehu. Minētie raksti izmantoti izstādes „Neredzamā pilsēta". veidošanā pilsētas vēstures muzejā „Pils tornis" 2009. gada vasarā.
Tukuma muzeja krājumā glabājas 1867. gadā darināts kostīms, kas ir vienīgais tāda veida sievietes tērps Latvijas muzejos. Ina Līne veikusi tā vēsturisko izpēti un nonākusi pie atziņas, ka arī 19. gadsimtā Eiropas modes tendences būtiski ietekmējušas tērpu darināšanas un valkāšanas attīstību Latvijas laukos. Savukārt Agita Pumpure veikusi izpēti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā, lai darinātu 18. gadsimta vidus Tukuma novada vīriešu tautastērpa vizualizāciju. Autore detalizēti atspoguļo visu tērpa tapšanas procesu.
Novadpētnieces Māras Mendes rakstā apkopoti Irlavas pagastā pierakstīti nostāsti un teikas, kas veido zināmu priekšstatu par irlavnieku dzīves uztveri un mutvārdu kultūras iezīmēm. Vēsturniece, bijusī Džūkstes Pasaku muzeja vadītāja Judīte Timma sagatavojusi rakstu par skolotāju, pasaku vācēju, rakstnieku, dārzkopi un sabiedrisko darbinieku Ansi Lerhu-Puškaiti. Raksta ilustrēšanai izmantotas fotogrāfijas no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma.
Īpašas intereses vērts ir Balfura Ferbera atmiņu stāsts, kas veltīts vienai no Tukuma ebreju dzimtām - Ferberiem. Autors detalizēti raksturo trīsdesmito gadu Tukuma pilsētas dzīvi un atklāj Ferberu dzimtas locekļu likteņstāstus.
Rakstu krājums izdots pateicoties autoru ieinteresētībai, Tukuma rajona padomes, Tukuma novada Domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumam.
