Kailā klusēšana - vienlaikus tik atklāta, kaila un emocionāli noslēgta. Šajā izstādē izstādītās gleznas mēģinās atklāt sievietes – prostitūtas emocionālo pasauli. Autorei šķiet tuva ideja, par sievietes bezpersonalizēšanos un uzskatāmu pārvēršanos par lietu. Līdzīgi kā dzīvē, viņas gleznotās sievietes ir anonīmas, privātums tiek nojaukts, kailums neprasa uzticēšanos.
Kādēļ mākslinieki atgriežas pie prostitūcijas tēmas? Varbūt dēļ viņu „šausminošās" spējas iesaistīties amorālā aktā ar svešinieku? Uzvedības dēļ, kas ir tabū labi audzinātiem ļaudīm?
Kailā klusēšana. Ar šiem trauslajiem vārdiem saistās daudz asociāciju. Jēdziens „kailums" –daudz lietots un devalvējies masu apziņā, kur līdzās mūžsenajam cilvēces dzīvības likumam pastāv naidīgs puritānisms un viltus morāle. Vārdi - klusums, klusēšana iespējams ir tās sajūtas, kas pietrūkst t.s. modernajā pasaulē, kura tik ļoti cenšas panākt, izbaudīt, izdzīvot laiku, telpu, dzīvi.
Gleznotājas Alises Mediņas darbu centrālā tēma ir prostitūcija tās daudzšķautņainās izpausmēs. Šeit jūs nesastapsieties ar didaktiskiem norādījumiem - tas, lūk, ir labi, tas- slikti. Manuprāt, sev ierastā manierē, viņa aicina paskatīties uz šo pasauli ar citām acīm. Zinātājiem šie darbi varbūt šķitīs mazliet neierasti, jo tēma ir „skarbāka". Šoreiz gleznās, bez jau ierastā ainavas tēlojuma, ir šo sieviešu - „naktstauriņu", klātbūtnes sajūta. Sievietes, kuras varētu būt prostitūtas, bet varbūt arī nē. Katram skatītājam būs savs viedoklis, attieksme. Vārds „prostitūcija" ir plašāks kā Čaka iela un intīmpakalpojumu sludinājumi internetā. Iespējams stāsts ir par valsti, par prostitūciju mākslas pasaulē...
Alise Mediņa ir absolvējusi bakalaura programmu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā un šobrīd noslēdz studijas maģistrantūrā. Autorei līdz šim ir bijušas četras personālizstādes un viņa aktīvi ir piedalījusies daudzās grupu izstādēs.
