Autors uzsver, ka it visas dzīvās būtnes pazīst ciešanas, trauksmi, stresu, neapmierinātību ar savu dzīvi un līdzīgas parādības, kas liedz justies laimīgiem. Taču, viņš apgalvo, ikviens spēj apgūt tādas iemaņas, kas atraisa spēju būt laimīgam neatkarīgi no ārējiem apstākļiem un citiem cilvēkiem. Apguvis un izpratis šīs iemaņas, katrs varēs būtiski pārveidot dzīvi, turklāt ne tikai savu, bet arī daudzu citu.
Jongejs Mingjurs Rinpoče pacietīgi un draudzīgi lasītājam māca: vajag apgūt meditāciju un izjust tās vienkāršo spēku. Autors lieliski izmanto savu pieredzi. Bērnībā viņš bijis baiļu, bažu un nedrošības varā. Tēvs, izcils budisma skolotājs, un citi skolotāji viņam jau zēnībā atklāja ceļu uz budismu. Taču bija vajadzīgs laiks, līdz autors jutās uz tā droši. Tāpēc Jongejs Mingjurs Rinpoče paredz meditēšanas iesācēja reakciju uz grūtībām un tiecas viņu jau laikus iedrošināt. Skolotājs izmanto senus tibetiešu stāstus un savu skolnieku vaļsirdīgus liecinājumus, un viņa tonis ir sirsnīgs, humora iekrāsots un iejūtīgs.
Grāmata atklāj zinātkāru personību: autors kopš zēna gadiem iepazinis ne tikai tibetiešu senās gudrības, bet arī mūsdienu zinātnes sasniegumus. Turklāt viņš savas zināšanas nemitīgi papildina un liek lietā, pilnveidojot meditācijas tehnikas.
Šīs grāmatas lasītāju loks pasaulē ir ļoti plašs, jo tā patiesi paver ceļu uz laimi. Tā nemāca savaldzināt vīrieti vai sievieti, nopelnīt lielu naudu vai gūt slavu. Tā atmodina dziļāku laimes apjautu un pārliecina, ka ir vērts veltīt kaut dažas minūtes katru dienu, lai iemācītos to noturēt, padarot par ilgstošu, neatņemamu dzīves daļu.
Pirmkārt šai grāmatā mani priecē tās izklāsta veids, patiesi varenais spēks un praktiskais Tibetas budisma un zinātnes sakausējums.
Songjals Rinpoče, „Tibetas dzīvo un mirušo grāmatas" autors
No angļu valodas tulkojusi Margarita Putniņa.