Pazīstamo grafiķi Hariju Brantu un jauno gleznotāju Reini Liepu vieno izcilas zīmētāju dotības. Viņiem kopīgs ir uzskatāms vai nojaušams maskulīni ieinteresēts skatiens uz saviem modeļiem, ko mākslas vidē dominējošā „labā gaume" parasti noraida kā šovinistisku. Vai tas ir pamatoti? – jautā izstādes kurators Vilnis Vējš.
Harijs Brants (1970), Reinis Liepa (1982) un Bruno Celmiņš (1927 - 1992) ir mākslinieki, kas attēlo sievietes. Vārds „māksla" latviešu valodā ir sieviešu dzimtē. Jēdzienu „dzimte" (gender) arvien biežāk lieto, lai nošķirtu personas dzimumsocialitāti - kultūras diktētu lomu no tās bioloģiskā dzimuma. Dzimtes pētnieki tiecas saskatīt mākslā un sievietes reprezentācijā īpaši „vīrišķo skatienu", kas uzlūko modeli kā iekāres objektu. Latviešu mākslas tradīcija paredz dzimtes diferencētu skatienu „izslēgt" – kā iemeslu krāsu un līniju, formu pilnības un gara spēka tēlojumam. Lokālais gaumes kanons liek māksliniekam pārvarēt savu dzimti, citādi tas draud ar atšķirīgu darbu pazemināšanu „erotikas" statusā. Vai tas ir platoniskās mīlestības kults, puritānisms, vai padomju laiku greizais feminisms, kad mākslai bija piešķirta sievišķā loma - būt skaistai, glabāt tradīcijas un audzināt, nevis iet izlūkos un uzbrukt?
Vai „vīrišķais" skatiens" vispār pastāv, kā to „izslēgt" un kas notiek ar mākslinieka - vīrieša subjektivitāti laikmetīgajā attēlu kultūrā - Vilnis Vējš aicina meklēt atbildes šajā izstādē .
Izstādes kurators Vilnis Vējš.
Galerija "Alma"
tālr. 67322311
e-pasts : alma@galerija-alma.lv
www.galerija alma.lv
Darba laiks:
pirmdiena – piektdiena, no plkst. 12 - 18
