Zaļā punkta akcija „Re:Cilvēki”

Plastmasas pudeles, nolietota radio un TV tehnika, datora klaviatūra, diski, zābaki, iepakojums, plēves driskas, koši zaļa slotas „aste”, viss, ko vieglu roku iesviežam, izsviežam, aizsviežam, lai arī apzinīgākie to nedara, kur pagadās, tad tomēr kaut kur taču tas sakrājas.

Šobrīd tapusī izstāde pievēršas atkritumu otrreizējās pārstrādes jautājumam. Visi tapušie darbi arī neizbēgs no pārstrādes, piemēram, puķupodos vai celtniecības materiālos, taču to, kāda secībā viņi stāsies sava likteņa priekšā ir iespēja noteikt skatītājiem, nobalsojot par viņuprāt draudīgāko veidojumu portālā Delfi.

Turpat līdzās novietots arī konteiners, kurā iedzīvotāji tiek aicināti izmest nelielas savu laiku nokalpojušas elektropreces – mobilos telefonus, fēnus, gludekļus, radio aparātus un tamlīdzīgi.

Patiesībā pirmā doma, kas iešaujas prātā redzot šīs akcijas aptuveni 2m augstos galaproduktus, bija, ka tie varētu veiksmīgi iedarboties uz tiem, kam kopš bērnības zemapziņas kaktiņā, noslēpies biedējošais Saslauku veča tēls no Burova multfilmas. Tajā bija stāstīts par sētnieku, kurš visu dienu cītīgi strādāja kādā mikrorajonā, slaukot kopā iedzīvotāju pa logiem izmestās drazas un mazgājot bērnu apzīmētās sienas un pieminekļus. Un tad vakarā pienāca atmaksas stunda, visas drazas savācās vienkopus, pārvēršoties milzīgā monstrā, kas ar devīzi, ka viss zemē nomestais atgriezīsies simtkāršā apjomā, devās apgaitā pa rajonu, apberot vaininiekus ar atkritumu kaudzēm. Lieki piebilst, ka atkritumus tolaik nešķiroja, tamdēļ atgriezās viss izmestais. Nu, ja jums rodas aizdomas, ka vecais gludeklis sācis no aizmugures jums aizdomīgi tuvoties, varbūt labāk to aiznest līdz konteineram.