Latvieši domā caur dubļiem un pasaule mums tādā "dubliskā" pastarpinājumā. Kas dubļus rada un kā tie tik nemainīgi paliek: šai zemē, šai valodā un šais dvēselēs? Ne tikai no asarām, ko lejam sausajā zemē, rodas dubļi.
Tie rodas arī no priekā izlietā un izšļakstītā. Un prieku un iedvesmu rada paši dubļi, jauniem dubļiem.
"Šīs tēzes ir par pamatu mūsdienu neglobalizētam Latvijas lauku cilvēku vērojumam uz ainavas fona. Nav jāķeras pie statistikas un vispārējiem ekonomikas raksturojumiem, lai saprastu un sajustu to kā mēs šodien jūtamies," stāsta filmas režirors Dainis Kļava.
Filmas mūziku klavierēm, čellam, klarnetei un vokālam sarakstījis uzlecošā kompozīcijas zvaigzne Jēkabs Jančevskis. Cēsu pilsdrupās mūzika filmu pavadīs „dzīvajā" izpildījumā.
Filmas galvenā darbības vieta ir Cēsu apkārtne dažādos gadalaikos. Tā dokumentē vairākas lauku sētas, kur dubļi ir tradicionāla sastāvdaļa un kur gumijas zābakiem ir eksistenciāla nozīme. Sižeta centrā ir ģimene, kas brien, brida un bridīs. Šie dubļainie personāži darbojas kā ideāls fons citiem tēliem, kas negaidīti saskaras ar šo vidi. Dažādas paaudzes, dažādi sociālie slāņi, dažāda attieksme un dažādi dubļi. Meklējot atbildi uz jautājumu – kurā brīdī dubļi tiešā nozīmē pārtop par dubļiem pārnestā nozīmē?
Filma uzņemta ar Nacionālā Kino centra finansiālu atbalstu.
Ziņa publicēta sadarbībā ar kinokino.lv.