30. jūlijā – pareizticīgo dziedājumi Cēsu Sv. Jāņa baznīcā
30. jūlijā plkst. 20:00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā koncertā „Pareizticīgo dziedājumi" uzstāsies visā pasaulē atzīts un pieprasīts koris un diriģents - Valsts akadēmiskais koris „Latvija" un diriģents Māris Sirmais. Koncerta programmā būs Rodiona Ščedrina (1932) krievu liturģija „Apzīmogotais eņģelis" kas tapa par godu kristietības tūkstošgadei Krievijā. „Var teikt, ka koris „Latvija" piešķīra šim lieldarbam jaunu dzīvību – pēc liturģijas atskaņojuma Rīgas Domā 2009. gada pavasarī opusa autors ar prieku secināja, ka „Latvija" ir viens no labākajiem koriem, ko viņš jelkad dzirdējis. Šai atziņai sekoja uzaicinājums atskaņot „Apzīmogoto eņģeli" Reingavas festivālā un ieskaņot to vācu skaņu ierakstu namā Wergo. CD nāca klajā šopavasar," raksta Orests Silabriedis Mākslas festivāla „Cēsis 2010" avīzē.
„Apzīmogotais eņģelis" (1988) ir viens no slavenākajiem rakstnieka Nikolajs Ļeskova (1831–1895) darbiem, kas stāsta par eņģeli, aizzīmogoto dvēseli, vecticībniekiem, ikonas viltošanu, tilta celšanu un ledus iešanu. Kopā ar kori „Latviju" Māra Sirmā vadībā muzicēs flautiste Dita Krenberga un Rīgas Doma zēnu kora pārstāvji.
Vēl koncertā skanēs trīs sakrāli dziedājumi - Pāvela Česnokova opuss „Lai mana lūgšana atzīta" (141. psalms, ko dzied vīraka kvēpināšanas laikā), kanoniskā lūgšana „Stiprini, Kungs, ticību" un dziedājumu „Apskaidrotais laupītājs", kuru kopā ar kori un Māri Sirmo atskaņos šī gada jubilārs, baritons Samsons Izjumovs.
31. jūlijā - LNSO, Raimonds Pauls un pasaules mūzikli
31. jūlijā plkst. 21:00 Cēsu pils parkā notiks festivāla Galā koncertā, kurā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta, šī gada starptautiskā Jormas Panulas diriģentu konkursa laureāta Mārtiņa Ozoliņa vadībā atskaņos fragmentus no pasaules slavenākajiem mūzikliem un Raimonda Paula skaņdarbus.
Skanēs uvertīra un Kunigundes ārija no Leonarda Bernsteina mūzikla „Kandids", Maria un Tonight no „Vestsaidas stāsta", Kristīnes ārija Think of Me un duets All I ask of You no „Operas spoka", Džordža Gēršvina svīta no operas „Porgijs un Besa". Savukārt mūsu pašu superhitu meistara Raimonda Paula skaņurindas no izrādēm „Meža gulbji" un „Dāmu paradīze", kā arī kādreizējo Noras Bumbieres „firmas" dziesmu „Lūgums" – un citas melodijas izpildīs pianists Raimonds Petrauskis.
Festivāla mūzikas programmas veidotājs Artūrs Maskats ziņo par izmaiņām 31.jūlija koncerta dalībnieku sastāvā: "Tā kā maestro Raimonds Pauls pagājušajā nedēļā paziņoja, ka diemžēl nevarēs piedalīties 31.jūlija koncertā, klavieru partiju koncerta otrajā daļā izpildīs jaunais un jau popularitāti ieguvušais pianists Raimonds Petrauskis, kurš ir Paula tradīcijas turpinātājs džeza pianismā Latvijā, viens no vislabākajiem laikmetīgās klasiskās un populārās mūzikas interpretiem. Abi Raimondi - Pauls un Petrauskis - daudzkārt ir uzstājušies kā džeza klavieru duets."
Galā koncertā piedalīsies Cēsu kori, Latvijas Nacionālās operas solisti Sonora Vaice, Kristīne Zadovska, Ilona Bagele, Jānis Apeinis un lietuvieši - Asmika Grigorjana un Jeronims Miliuss. Lietuviešu baritons Jeronims Miliuss solās būt koncerta intriga. Jau gandrīz desmit gadu viņš ir smagā metāla grupas Soul Stealer līderis. Plašākai publikai pazīstams kā Lietuvas pārstāvis 2008. gada Eirovīzijas pasaules konkursā, kur Jeronims piedalījās ar ekspresīvo rokbalādi Nomads in the Night un sajūsmināja skatītājus ar absolūtu skatuvisko atdevīgumu un azartu.
Sāksies Japānas kino programmas seansi
Sākot no šīs nedēļas mākslas festivāls „Cēsis 2010" kinomīļiem piedāvās izcilu Japānas kino filmu programmu. Septiņus vakarus Cēsu pils pagalmā tiks piedāvāta gan Japānas kino klasika, gan pēdējo gadu labākās filmas. Japānas kino programmu izveidojusi Marija Kovaļeviča.
„Japāņu kino nav tikai eksotiska frāze. Tāpat tas nav vienīgi nacionālais kino, ko var nošķirt, teiksim, no rumāņu, skandināvu vai indiešu kino. Šī fenomena sarežģītība slēpjas tajā, ka Japānas kino pirmsākumi meklējami vienlaikus ar brāļu Limjēru darbību Francijā, tas ir ļoti tradīcijām bagāts, tas vienmēr meklējis jaunus stilistiskus meklējumus, kā arī vienmēr bijis viens no starptautiski atzītākajiem kinematogrāfiem. Starp nozīmīgākajiem japāņu režisoriem ierindojami Jasudžiro Odzu, Kendži Mizoguči, Akira Kurosava un Šohejs Imamura – katrs no viņiem savā veidā ir mainījis Japānas kino vēsturisko virzību," stāsta režisors Dāvis Sīmanis.
Divu pēdējo minēto režisoru labākos darbus būs iespējams skatīt festivāla Japāņu filmu programmā. Tas būs Kurosavas plaši apbalvotā un starp pasaulē labākajām ierindotā filma „Rašomons" (1950) un Imamuras „Leģenda par Narajamu" (1983), kas savulaik saņēma Zelta palmas zaru Kannu festivālā.
27. jūlijā plkst. 22:00 / Akira Kurosava „Rašomons" (1950)
Galvenajās lomās: Toširo Mifune, Masajuki Mori, Mačiko Kio un Takaši Šimura.
Akiras Kurosavas 1950. gadā uzņemtais japāņu trilleris ir viens no režisora šedevriem. Tieši „Rašomons" rietumu skatītāju iepazīstināja ar Kurosavu un Japānas kino vispār. Venēcijas kinofestivālā filma ieguva Zelta lauvu.
Filma veidota kā četru cilvēku stāsti par vienu un to pašu notikumu – sievietes izvarošanu un viņas vīra samuraja slepkavību. Stāstītāji ir pati izvarotā sieviete, izvarotājs, mirušais vīrs, kas runā ar medija palīdzību, un galu galā vienkāršs liecinieks, kas šķiet visobjektīvākais no visiem. Stāsti ir savstarpēji pretrunīgi, katru versiju, izņemot pēdējo, ietekmē dažādi faktori, kas atklājas pamazām. Tāpēc vien pēdējo versiju var pieņemt par patiesību.
29. jūlijā plkst. 22:00 / Šohejs Imamura „Leģenda par Narajamu" (1983)
Galvenajās lomās: Sumiko Sakamoto, Kens Ogata un Šoiči Ozava.
Filmas pamatā ir Šičiro Fukazavas grāmata „Tohoku ļaudis". Darbība norisinās mazā Japānas lauku ciematā 19. gadsimtā. Šeit valda tradīcija, saukta par „obasutejamu", saskaņā ar kuru cilvēkiem, kas sasnieguši 70 gadu vecumu, jādodas uz attālu kalnu un jānomirst tur no bada. Filmas galvenā varone ir Orina, 69 gadus veca un pie labas veselības. Redzot, kā kaimiņš aizvelk savu tēvu uz kalnu, viņa tomēr nolemj neturēties pie dzīves pāri atvēlētajam laikam. Filmā ir vairākas ļoti skarbas ainas, kas rāda, kādos brutālos apstākļos ciematniekiem nākas dzīvot. Starp epizodēm filmā iekļautas arī īsas dabas vinjetes – putni, čūskas un citi zvēri, kas medī, vēro, dzied, pārojas un dzemdē mazuļus.
Biļetes: www.bilesuparadize.lv, „Biļešu paradīzes" kasēs, Cēsu kultūras un informācijas centrā un pasākumu norises vietās. Biļešu cenas - Ls 2 līdz Ls 20
Plašāka informācija www.cesufestivals.lv
