Mūsdienu dejas vakars “Laiks dejot”

Izrāde dislocējās Dailes teātra mazajā zālē. Tauta dikti daudz, bet nebrīnieties, Dailes teātrī vienlaicīgi lielajā zāle notiek izrāde. Patīkams pārsteigums, publika 99% pārstāvēta no vājā dzimuma. Kad mēs ar fotogrāfu “iesmejam” par vīriešu nekulturālību un sieviešu intelektuālismu un alkām pēc zināšanām, mūs pārsteidz misters Ozols, laboju Namejs Ozols ar programmiņu. Programmiņā skaidri rakstīts, ka divos dejas uzvedumos tiks runāts atklāti par vīriešiem. Nu ja, manī ataust smaids, tad tomēr jūs nevarat bez mums! Bet arī mums vīriešiem ir kur pamielot acis, jo dejotājas arī tiek pārstāvētas divos priekšnesumos. Tikai vēlāk, man atkājās dziļi izstrādātā koncepcija. Četras daļas, sadalītas pa divi. Katras divas veltītas vienam dzimumam. Spēks un atklātums - vīriešu uzvedumiem. Dziļums un mistika - sieviešu uzvedumiem. Iņ un Jaņ.

Dziest gaismas, meitenes, kuras ir vājredzīgākas uzvelk brilles, nemaz nezaudējot savu skaistumu. Es ieurbjos samtainajā tumsā, kas veļās no skatuves. Pamazām no tumsas iznirst divi tēli, sievietes, biznesa kostīmiņos, viena sasukātiem, noķemmētiem matiem, kantainās brillītēs ar līmlentes rulli rokās. Otra, blonda sabiedrisko attiecību speciāliste. Nav nekādas mūzikas un griezīgi čirkst mana fotogrāfa uzņemtie kadri. Viņas sāk kustēties. Bargā kundze lēnām aiziet līdz klavierēm, kuras atrodas uz skatuves. Sabīda krēslu un sāk spēlēt. Smeldzīgi klavieru akordi pārplēš gaisu. Es saraujos no šermuļiem, kuri pēkšņi pārskrien pār visu miesu. Blondā dejotāja sāk raustīties konvulsijās un nokrīt uz zemes. Tālāk notiekošo grūti aprakstīt. Publika tiek pakļauta ar mūzikas un dejotāju emocionālo sniegumu. Ar līmlenti briļļainā dāma, saukšu viņu par Bargo kundzi, ierāmē blondīni un šajā baltajā rāmī blondā mirst, tā vismaz man liekas, jo ledainā Gestāpovietes balsī „Bargā kundze” atkārto priekš Windova bīstamas kombinācijas. Dejas nosaukums Ctrl Alt Delete. Delete mana vienaldzība. Mēs ar fotogrāfu paliekam atkārtiem žokļiem. Izcili. Autores un izpildītājas, Elīna Breice un Sintija Siliņa savu deju raksturo koncentrēti un izsmeļoši.

Si. Bemol. Control. F12. Kombināciju. Negatīvi. Pustoņi. Alt. Atnes. Vertikāli. Baltos. Dzēš. Desmitpirkstu. Rīcība. Psihi. Nepārdomāta. Forma. Neatgriezeniski. Delete.

Četri vīri laivā. Fragments. Horeogrāfe Rūta Nordmane. Dzirnu specvienība, Andrejs Fiļīpovs, Kārlis Božs. Puiši beidzot gatavi runāt par sevi. Fragmentā Kārlis (Kaža) un Andrejs (Šmiga).

Jā, diezgan savdabīga deja no vīrieša skatījuma. Viens puisis skrien pakaļ otram puisim pa skatuvi. Otrs viņu visu laiku atgrūž, līdz abi mainās lomām. Sejās manāma īsta iekāre un alkas vienam pēc otra. Traģika, deja agresīva un spēcīga. Kā jums šķistu, ja viens vīrietis otru var mētāt kā baletā? Mūzika spēcīga un pārdomāta. Triphops, franču reps, drūmos toņos. Ilgas, nepiepildītas un vilšanās. Bet varbūt, mēs esam pārāk netīri, pastāv arī vīriešu draudzība un vai tad tiešām vīrieši nevar viens otru apskaut, pažēlot. Mēs varam tikai pateikties „Praidistiem”, ka nu lai pierādītu savu vīrišķību vīrieši nevar izpaust vienkāršu platonisku mīlestību, bez seksuālās. Skaisti, ko lai es saku. Viņu duets ir ļoti organisks.

Smaragdu pilsēta. Horeogrāfe: Ilze Zīŗiņa. Mūzika: MUM, Genrich Gasparjan. Deja : ZI temp. dance.

Visstrīdīgākais un šokējošākais priekšnesums. Starpbrīdī vēl ilgi izteicām minējumus par koncepciju. Viss iesākas ar smejošu meiteni, kas tur uz krūtīm nedzīvu meiteni. Rāpus smejošā velk pa zemi nedzīvo, ik pa laikam apstājoties, noskūpstot un paglāstot nedzīvās miesas. Smiekli plūst un mainās, no infantilas jautrības, līdz aizlauztai smeldzei, kuru izdzirdot kamols sakāpj kaklā. Kompozīcija klasiska. Tik bieži izmantots, emocionāli spēcīgais motīvs. Mirējs un tā nesējs. Šis motīvs ir tik sens kā pasaulē. Sākot no Jēzus Kristus noņemšanas no krusta, beidzot ar kritušo kareivi. Visu šo ainu pāršķeļ bērnišķīgs prieks un pompozitāte. Meitenes krāsainās kleitiņās un leļļu grimmā lēkā pa skatuvi un improvizēti stāsta pasakas viena otrai. Līdz atkal šī idille pazūd un atgriežas abas cietējas. Šoreiz jau nesēja novieto mirušo guļus un sāk bērt smilšu apli ap viņas miesām. Tik spēcīgi, man laikam nav vārdu, lai aprakstītu emocijas. Mirusī apļa centrā raustās un vērš rokas pēc palīdzības. Māte ir par jaunu, lai iznēsātu bērnu, viņa izdara abortu, bet bērns, pat pēc nāves neliks tai mieru. Viņš ir dala no viņas.

Piecērt 735

Par un ap vīriešiem. Horeogrāfe: Olga Žitluhina. Mūzika: Dzels vilks Deja: Andris Kačanovskis, dmitrijs Gaitjukēvičs, Valērijs Oļehno.

Tu esi šeit un dzīvs. Spēks pielīp karstajai mugurai. Auļojošs mustangs, frigate burās un es uzvaru. Pieci tūkstoši un septiņi simti trīsdesmit pieci nepateikti vārdi.

Vīrišķība, skarbums. Skaists, atlētisks augums. Tad lūk, ko alkst sievietes. Sviedri tek, siekalas šķīst. Vīrieši kaujas savā starpā, apskaujas, raud, sporto, cīkstās, nīstas, draudzējās. Tik vitāla izrāde, ka iekožu sev lūpā. Dejotāji saplūst viens ar otru un publiku, vienā no lēcieniem dejotājs uzlec uz mana krēsla. Sviedru smārds, vējš un spēks iesitas sejā un prātā. Dzelzs Vilks, sasodīti izcils. Muzikālais pavadījums nemaz nevelk pēc tipiskā „Vienas nakts meitenes” stiliņa. Vienu brīdi, kad zāles sievietes sāk kaukt, sajūtos kā Čipendeilu koncertā. Bet man patīk, ar mani viss ir kārībā? Acis beidz sekot atlētiskajiem stāviem tikai pēc gaismas izdzišanas. Rodas pat apbrīns. Un mēs ar fotogrāfu nolemjam obligāti atsākt fiziskos treniņus.

Pēc izrādes vīniņš ar dejotājiem.

Informēju. 29. aprīli Dejas dienas 07. Sekojiet info www.dance.lv

Es esmu saslimis, ko labāku sen nebiju redzējis. Tāda profesionalitāte un organiska koncepcija. Visiem iesaku sekot informācijai un apmeklēt nākotnē kādu no viņu priekšnesumiem.