Šis ir drosmīgs literārs eksperiments: Ginters Grass raksta savu astoņu bērnu balsīs. Viņi pārcilā bērnības atmiņas, stāsta par savu tēvu, kurš vienmēr strādājis pie jaunas grāmatas, vienmēr atradies kaut kur bērnu dzīves nomalē. Atmiņas – pretrunīgas, pārmetošas, mīlestības pilnas, apsūdzošas – kā mozaīkas fragmenti pamazām apvienojas un kļūst par intīmu slavenā tēva portretu. Bet ir jau vēl arī Marija, Grasa palīdze, sena ģimenes draudzene, varbūt pat viņa mīļākā. No fotogrāfijām, ko Marija uzņēmusi ar vecmodīgu Agfa fotokameru, autors smeļas idejas savam darbam. Taču šīs fotogrāfijas spēj vēl daudz vairāk. Tās atklāj patiesību, kas apslēpta ikdienišķos dzīves sīkumos, parāda nākotni, pastāsta, kas būtu varējis būt, vizuālā formā izpilda vēlēšanās tiem, kurus Marija fotografējusi. Bērni spriež par šīs burvestības dabu: vai burvju fotokamera ir kalpojusi par iedvesmas avotu viņu tēvam? Vai tā simbolizējusi pašas mākslas spēku? Vai tā bijusi Dieva acs?
„Brīnumkaste" ir iedvesmas spārnots un pārdrošs, vaļsirdīgs un asprātīgs literārs darbs, kurā Grasa talants parādās visā spožumā.
