Līgas gleznas galvaspilsētā pēdējoreiz bija skatāmas 2007.gadā galerijā "Daugava" kā izgleznota "Dienasgrāmata". Turpat 2005.gadā redzēts viņas trīsdesmitās dzimšanas dienas "Sapnis", sapņojot ar krāsām vaļā. Togad Līga individuāli debitēja ārzemēs — Beļģijas galerijā "d'Haudrecy", ar ekspreša izstādīti "Istabā" atvēra Līgas Ķempes darbu albūmiņu — telefona grāmatiņu. Sadarbība ar beļģu pilsētu Knoki turpinās, no 2009.gada izveidoti kontakti ar "Galerie 91" Parīzē. Apvienotajās vai tematiskajās izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām Līga piedalās kopš 1999.gada. Viņas gleznas atrodas privātīpašumos Latvijā, Igaunijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Francijā, Somijā un ASV.
Līga dzimusi liepājniece un dzimtajā pilsētā guvusi pirmo izglītību mākslā. 1995.gadā viņa absolvēja toreizējo Liepājas Lietišķās mākslas koledžu [pašlaik Liepājas mākslas vidusskola] kā mākslinieks—meistars keramikas specialitātē. 2003.gadā Līga Ķempe saņēma Mākslas Maģistra grādu gleznošanas apakšnozarē, pabeidzot studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Diplomdarbs "Carpe Diem" bija viņas pirmā personālizstāde galerijā "Bastejs" 2002.gadā.
2009.gadā Līga divreiz atgriezās "Mājās" — pavasarī ar savas izstādīšanās pieredzē apjomīgāko ekspozīciju Liepājas muzejā, gada nogalē ar mini glezniecības izrādi salonā "Vīna Studija". Jaunās mākslinieces 54 darbu kompozīcijas kontrastam muzeja lielajā zālē lielizmēra eksponātus mija dažas miniatūras. "Sniegbaltīte un 7 rūķīši" jau visi tika ierāmēti Ziemassvētku kartītes formātos.
Mazgabarīta glezna nav niķis. Ekoloģiska var būt pat glezniecība, ja ir patika izmantot to, kas citam liekas nekam vairs nederīgs. Līga prot pielietot audekla atgriezumus un gleznieciskus padara saimniecības niekus. Ar pērn UPB radošās grupas izstādei "Gleznojums uz koka" apgleznotajām virtuves lāpstiņām un koka karotēm Līga iemaisījusi prieku par gleznainām garšvielām kolekcijas katlā. Gleznām — brošām. Gleznām — pogām.
10 x 10 centimetrus sīki rāmīši kļuva par svētku skatlodziņu rūķīšiem, kas eļļotiem vaidziņiem izpūta neticamās ziemas sākumu. Nu gandrīz eņģeļi apzeltītām sejiņām pūš kopā ciešāk cilvēkus — vienu pie otra, pa pāriem, plecu pie pleca, roku rokā, klēpī, kukuragā, draudzībā, mīlestībā, ģimenē un vienotā tautā — brīnumainās vasaras nobeigumam skolas solā, kāzās, kristībās, citā gadalaikā vai pat valstī. Uz mazo pirmklasnieku skaitīšanu: "Amors", "Pavēlnieks", "Lielskungs". Uz kuplās ražas ievākšanu: "Upene", "Saulespuķe", "Leduspuķe". «Atkalredzēšanās nerūs. Ar sievietēm, kurām dzīvē nav rāmju,» faniem piekāpusies Līga, kas iemīļota kā figurālās glezniecības frīks.
Ne tikai zeme ir apaļa, tāpat gads noslēdz rituma riņķi. «Atnāk rudens apgleznot Latviju, norauj un nopūš manas lapas. Sanes galerijā. Esību salidojumam. Personāliju parādei. Atspulgi. Pretstati. Mazs un liels. Mazs iekš maza. Liels iekš liela. Līdzsvaram. Indivīds. Personība. Pats. Patība. Īpatnis. Individualitāte. Raksturs. Ar vārdu. Vārds pa vārdam. Teikumi. Stāsts. Spoguļu istabā.» Veselīgs egoisms ir ceļš pie Mēs.
Attēlā: Diennakts, 15x10 un 15x10 cm, Līga Ķempe, 2010
