Izrādes process ir šķietami vienkāršs - aktieri kopā ar skatītājiem autobusā veic gandrīz 60 km garu ceļojumu pa pilsētu, kopīgi iepazīstot pretrunīgi skarbo Rīgas vēsturi. Izrādes materiāls tapis, uzklausot rīdzinieku dzīvesstāstus un pētot liecības un dokumentus, kas atrasti vēstures grāmatās, Latvijas Valsts Kinofotofono dokumentu arhīvā, Latvijas Okupācijas muzejā, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālā mutvārdu vēstures projekta krājumos.
„Laikā, kad notiek diskusijas par Latvijas vēstures mācīšanu skolā, izrāde Runā Rīga ir pat ļoti aktuāla, jo to var uzlūkot kā teatralizētu mācību stundu (gandrīz trīs stundu apjomā), kas, apjomīgo programmiņu talkā ņemot, ļauj uzzināt nezināmo un izgaismot piemirsto. Paraudzīties uz pilsētu kā garu un grūtu mūžu nodzīvojušu vecmāmiņu un uzzināt dažu viņas rētu un grumbu cēloni.”
Līvija Dūmiņa, Neatkarīgā Rīta Avīze
„Vietas ir vēstures liecinieki, piemēram, Matīsa iela, Maskavas forštate, Mežaparks – Ķeizarmežs, Grīziņkalns, Torņakalns. Kas slēpjas aiz sienām; ko sevī slēpj nami, ielas, parki, krustojumi? Rīgas galvenā iela tik precīzi un padevīgi atspoguļo laikmeta griežus: Aleksandra, Brīvības, Ādolfa Hitlera, Ļeņina iela. Cilvēku atmiņas, vēsturiskās liecības – vēstules, zīmītes, laikraksti, fotogrāfijas. Cik daudz mēs zinām par to, kas bijis vietās, kurās dzīvojam? Un ko mēs zinām par to, kas šajās vietās notiek šodien?„
Andrejs Jarovojs, izrādes režisors
Izrādes 8., 9., 11., 12. oktobrī plkst. 20.00 (izbraukšana no Strēlnieku laukuma)