Nav nejaušība, ka Birutas Baumanes gleznas kādu laiku „dzīvos" Pārdaugavas namā, kurā 23 mūža gadus aizvadījis Ojārs Vācietis, – dzejnieku un mākslinieci saistīja draudzība daudzu gadu garumā un viņu abu lielā mīlestība bija Pārdaugava. Ikvienu muzeja apmeklētāju Ojāra Vācieša viesistabā uzrunā Birutas Baumanes dāvana dzejniekam – glezna „Zaķusalas vecā bodīte".
„Kādēļ taisni „Zaķusalas veco bodīti"? Vienkārt, tādēļ ka Zaķusala – tā bija mūsu abu kopēja mīlestība. Otrkārt, kaut arī sen jau taisījos Zaķusalu ne vien mīlēt, bet arī gleznot, tomēr „stiepu gumiju", un Ojāra „Zaķusalas karaliste" bija tas grūdiens, kas lika man pasteigties, ķerties klāt. Kad Ojārs man viņu izlasīja pa telefonu, es iekliedzos, ka to dzejoli man steidzīgi vajag. Tas tika arī man atsūtīts. Un es sāku steidzīgi gleznot vienu savu Zaķusalu pēc otras." (No Birutas Baumanes atmiņām grāmatā „Visums, sirds un tāpat...")
Biruta Baumane dzimusi 1922. gada 6. jūnijā Tērvetes pagasta Kalnamuižā. Viņa ir viena no nozīmīgākajām un spilgtākajām savas paaudzes gleznotājām, strādājusi visos glezniecības žanros.
„Tēmu loks it kā nosacīts," raksta mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, „rāma apcere par cilvēka darba un atpūtas mirkļiem žanra gleznās, prieka vai traģisma uzjundījumi cirka vai teātra motīvos , likteņa zīmes mazpilsētu ainās, pasaules pamatīgums kluso dabu priekšmetos. Taču savienojumā ar pašas mākslinieces dziļi ētiskajiem principiem, katrs gleznojums iegūst daudznozīmību."
Zaķusalas triptihs, Pārdaugavas vecie, kolorītie koka nami ziemā un pavasarī, ziedošās kastaņas mākslinieces gleznu izstādē „Pārdaugava. Zaķusala" rosinās sajust kopīgo, radniecīgo divu lielu latviešu kultūras cilvēku – Ojāra Vācieša un Birutas Baumanes – dzejā un mākslā.
Tuvāka informācija pa tālruni 67619905, 67614015 vai e-pastu: vacietis@memorialiemuzeji.lv, kā arī www.memorialiemuzeji.lv un www.vaciesamuzejs.lv