Sestdiena, 23.Novembris 2024. » Vārdadienas svin: Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds;

Laikmetīgā māksla no Brēmenes skatāma izstādē „Skatīties zvaigznēs/ Sterne sehen"

Anna Audere, 06.09.2010. 17:01

Mūsdienu kultūras foruma „Baltās nakts" ietvaros 4.septembrī izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa" tika atklāta izstāde „Skatīties zvaigznēs/ Sterne sehen". Tajā apskatāmi 30 autoru darbi, kas atspoguļo mūsdienu mākslu Brēmenē, Vācijā, tādējādi turpinot kuratores Ingas Šteimanes stratēģiju paplašināt laikmetīgās mākslas jēdzienu Latvijas kultūrtelpā.

Izstāde sola pārsteigt skatītāju ar eiropeisku inteliģenci un laikmetīgās mākslas tradīciju, ar stilu un mediju daudzveidību. Tā rādīs gan jaunas instalācijas speciāli Rīgai (Kristians Helvings, Patrīcija Lambertus, Ina Raške), gan populārus darbus – Norberta Švontkovska glezniecību, Horsta Millera objektus, kā arī Eiropā šogad plaši godinātā konceptuālista, 1960. gados sevi par totālo mākslas darbu pasludinājušā Tima Ulriha darbus. Tāpat būs prestižās Brēmenes mākslas balvas (Bremer Förderpreis für Bildende Kunst) laureātu darbi, kas līdztekus mākslai ļaus ieskatīties Brēmenes mākslas dzīves institucionālajā apritē.

Veidojot izstādes stāstu, svarīgs impulss kuratorei ir mūsdienu teorētiķa Borisa Groisa atziņa, ka laikmetīgā māksla ir stratēģiska izpausmju sabalansēšana. Groiss uzsver, ka laikmetīgo mākslu kļūdaini uzskata par tādu, kas akceptē jebko, taču patiesībā tā līdzinās paškritiskam un pašrefleksīvam tīklam, kas uztur pats savu līdzsvaru, precīzi atsaucoties uz pārmērībām kādā no segmentiem. Otrs pieturas punkts izstādes kontūrā ir leģendārā un arvien ietekmīgā beļģa Marsela Brodtēra (Marcel Broodtaers, 1924-1976) secinājums, ka vislabprātāk viņš grib būt saistīts ar tādu radošo brīdi, ko raksturo jēdzieni „heroisks un vientuļš". Sacīts pirms teju četrdesmit gadiem, tas sasaucas ar Groisa šodienas vīziju par mākslu kā pašregulācijai pakļautu tīklu, kur katra atsevišķa mākslinieka atbildība ir heroiska un vientuļa cīņa par kopējo lietu.

Minimālais punktu skaits, zīmējot laukumu, ir trīs. Meklējot trešo punktu izstādes kontūrā, tiek ielikts „baltais akmens" no Jāņa atklāsmes grāmatas, par kuru teikts: „Tam, kas uzvar, es došu no apslēptās mannas, es viņam došu baltu akmeni, un uz akmens būs jauns vārds rakstīts, ko neviens nezina kā vien tas, kas to dabū." Katrs jauns vārds, ko uz baltā akmens izlasa kāds heroisks laikmetīgās mākslas vientuļnieks, ir laikmetīgās mākslas ceļš caur ērkšķiem uz zvaigznēm.

Izstāde būs apskatāma līdz 3. oktobrim.

Izstādi organizē Rīgas dome, Brēmenes pašvaldība, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, SIA „Rīgas nami" un Rīgas pilsētas izstāžu zāle „Rīgas mākslas telpa".

Izstāžu zāle „Rīgas mākslas telpa" ir atvērta katru dienu 10:00 – 19:00. Savukārt no 1. oktobra izstāžu zāle būs atvērta katru dienu 11:00 – 18:00.

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV