Popularitāti ieguvušā kino filmu un lekciju cikla „piektā sērija" piedāvās spilgtus Eiropas režisoru darbus, kas ar dažādiem mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem ir apstrīdējuši konvencijas, tradīcijas un priekšstatus par kino kā klasiski veidotu lineāru stāstu, kura uzdevums ir atdarināt realitāti. Nobīdes veido plašu un daudzveidīgu spektru.
Septiņu lekciju un filmu programmā iekļautas izcilas filmas, kas konsekventi „novirzās" no reālisma un apstrīd to. Gan Vima Vendersa DEBESIS PĀR BERLĪNI (1987) - emocionāls, apcerīgs darbs par politisko sistēmu un „sienas" sašķeltās Berlīnes eņģeļiem un cilvēkiem, gan sirreālisma klasiķa Luisa Bunjuela šedevrs BURŽUĀZIJAS DISKRĒTAIS ŠARMS (1972) ar tā piedāvātajiem paradoksiem un sapņu labirintiem, gan viņa čehu kolēģa, sirreālās animācijas meistara Jana Švankmaijera ALISE (1988) - Alises Brīnumzemē adaptācija.
Programmas veidotāji uzskata, ka arī radikāls un spilgts autora stils ir sava veida realitātes apstrīdējums. Kā ilustrāciju šim paradoksam cikls piedāvās 2009.gada Kannu festivāla uzvarētāju - Mihaela Hanekes laikmeta drāmu, iracionālas spriedzes piepildīto BALTO LENTU (2009). Par cita veida „nobīdi no realitātes" ir uzskatāma arī apzināta režisoru vēlme stilizēt, izmantojot noteikta, vēsturiska žanra iezīmes - piemēram, Eiropas versiju par amerikāņu film noir piedāvā Vima Vendersa AMERIKĀŅU DRAUGS (1977), savukārt franču skatījumu uz amerikāņu gangsterdrāmu tradīcijām - franču režisora Žana Pjēra Melvila filma OKŠĶERIS (1962). Arī apmātību ar kādas sievietes ceļgalu var uztvert kā „novirzi no realitātes" - šādu nedaudz ironisku versiju par tēmu programmas ietvaros piedāvās franču Jaunā viļņa klasiķa Ērika Romēra filma KLĒRAS CEĻGALS (1970).
Lekcijas šī cikla ietvaros lasīs kinokritiķi Normunds Naumanis, Dita Rietuma, Daira Āboliņa, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors Dāvis Sīmanis.
AMERIKĀŅU DRAUGS veidota pēc Patricijas Haismitas romāna „Talantīgais misters Riplijs" motīviem un kļuvusi par kulta filmu. Bijušajam restauratoram Džonatanam (Bruno Gancs), kurš tagad izgatavo gleznu rāmjus, ir nedziedināma leikēmija. Džonatana amerikāņu draugs, gleznu tirgotājs Toms Riplijs (Deniss Hopers), piedāvā šaubīgu darījumu – nogalināt cilvēku Parīzē. Ar vienu slepkavību šī saikne nebeidzas.
Vims Venders uzsāka karjeru vācu kino „jaunā viļņa" laikā 1960.gadu beigās un kopš tā laika kļuvis par vienu no izteiktākajiem autoriem mūsdienu Eiropas kino. Venderss koķetē ar Holivudas žanriem, bet paliek izteikti eiropeisks režisors ar postmodernām iezīmēm.
„Es vēlos ekranizēt kādu Patricijas Haismitas romānu jau kopš tā brīža, kad pirmo reizi lasīju kādu no viņas grāmatām," šo filmu uzņemot stāstīja Vims Venderss. Sākotnēji viņš gribēja iegūt tiesības ekranizēt citu romānu, taču Holivuda bija ātrāka. „Ripley's game" Venderss jau bija nopircis un izlasījis, kad grāmata vēl nemaz oficiāli nebija iznākusi. „Netiek izmeklēts noziegums, netiek vajāti noziedznieki, nav nekādas detektīvu aktivitātes. Mana filma stāsta par to, ko ir spējīgs izdarīt cilvēks, kad tiek iedzīts izmisumā, kad viņam uz papēžiem min nāve." (Venderss)
