Izstādes mozaīkas ir tapušas Latvijas Mākslas akadēmijas aulā 2009. gada novembrī, kad vienlaikus kopā strādāja studenti un pasniedzēji no septiņām mākslas augstskolām: Jānis Dukāts, Evija Ķirsone, Ieva Veita, Svens Kuzmins un pasniedzēji – Aleksejs Naumovs, Kristaps Zariņš, Vineta Groza, Līga Skariņa, Kristians Brekte un Aivars Sprūdžs no Latvija Mākslas Akadēmijas; Laura Ajutyte, Linas Jusionis un pasniedzēja Ieva Skauronė no Viļņas Mākslas akadēmijas; Pirjo Kongo, Jaröna Ilo un pasniedzējs Urmas Puhkan no Igaunijas Mākslas akadēmijas; Sopio Kiknavelidze un pasniedzējs Giorgi Bughadze no Tiblisi Mākslas akadēmijas; Matin Sharifov, Fakhri Abbasov un pasniedzējs Baghman Mamedov no Azerbaidžānas Mākslas akdēmijas; Martin Harutyunyan, Sofia Galustyan un pasniedzējs Avetik Avetisyan no Evarānas Mākslas akadēmijas; Tamim Sabri, Taline Zabounian un pasniedzējs Fabrice Vannier no Parīzes Nacionālā Mākslas augstskolas.
Katram māksliniekiem bija jārada divas mozaīkas par tēmu – Identitātes zīmes / Daudzveidības zīmes. Tā kā praktiskajam darbam bija atvēlēts īss mirklis, proti, piecas darba dienas, mākslinieki jau iepriekš izstrādāja mozaīku skices. Attīstot projekta un radošās darbnīcas koncepciju, formulējot mozaīku uzdevumus, tika nolemts, ka mozaīkas, kas radītas tēmai „kopīgais", tiks apvienotas vienā lielā mozaīkā, tāpēc tika noteikts arī to kolorīts, kompozīcija bija jārada, izmantojot tikai sarkano, zilo, zaļo, dzelteno, balto un melno krāsu. Savukārt tēma „atšķirīgais" mākslinieki varēja radīt brīvas kompozīcijas, ņemot vērā noteikto mozaīku izmēru. Savs vēstījums tika piešķirts arī mozaīku tehnikām, tēma „atšķirīgais" tika risināta tradicionālā mozaīkas tehnikā. Tā kā dažādu kultūru vienotība un globalizācija ir vairāk laikmetīga parādība, tad šī tēma tika risināta arī modernās mozaīkas tehnikā, eksperimentējot ar pamatnes materiāliem un saistvielām. Kopā 27 mākslinieki projektam radīja 54 mozaīkas.
Projekta mērķis bija veicināt gan visu iesaistīto valstu sadarbību, gan sekmētu starpkultūru dialoga veidošanu un radošās jaunrades lomu tajā. Bez pašas mozaīku veidošanas Rīgā notika arī diskusijas un semināri, kas veltīti kultūru daudzveidībai, tās izpratnei, studenti un pasniedzēji apmainījās ar viedokļiem, kā viņi redz un izjūt kultūru daudzveidību un kā kopīgas mākslinieciskas aktivitātes maina priekšstatus. Projekta laikā tapa arī dokumentāla filma, kas iemūžināja pašu darba procesu, gan arī dalībnieku pārdomas un izjūtas. Filmas autore ir LMA Vizuālās komunikācijas apakšnozares studente Inese Vēriņa.
Pirmā projekta prezentācija – mozaīku izstāde - notika Rīgā Latvijas Mākslas akadēmijas aulā, kuras atklāšanā 27. novembrī klāt bija arī visi radošās darbnīcas dalībnieki. Tagad projektam ir sagatavots arī katalogs. Plānots, ka mozaīkas un filma tiks rādītas arī citās projektā iesaistītajās valstīs.