Ievērojamais latviešu gleznotājs Leo Kokle reiz, tālajos sešdesmitajos, uzgleznoja sava drauga, jaunā, talantīgā mūziķa Raimonda Paula portretu. Pienācis laiks "parāda" atdošanai, un Raimonds Pauls mūzikā ir "uzgleznojis" Leo. Būdams kuprītis un zinādams, ka mūžs nebūs garš, Leo dzīvi svinēja, aizraudams sev līdzi veselos un kļūdams par Rīgas mākslinieku bohēmas dvēseli - namatēvu, kura durvis atvērtas visiem, kam māksla ir dzīvesveids un riebj pelēkā ikdiena aiz loga. Kaut arī liktenis Leo atņēma staltu augumu, tomēr dāvāja ne tikai talantu, bet arī mīlestību, ģimeni, draugus un panākumus.
"Romantiskas atmiņas un vēlme nospēlēt to laiku un vidi, kurā mēs dzīvojām. Tas ir veltījums gan manam draugam māksliniekam Leo Koklem, gan maniem līdzbiedriem - mūziķiem, māksliniekiem, aktieriem - un mūsu jaunības trakulībām, bohēmai, kurā valdīja prieks būt kopā un radošs gars. Brīnišķīgi un vienlaikus sarežģīti ir tas, ka daudzi esam dzīvi vēl šodien. Ceru, ka kopā varēsim atskatīties pagātnē un pakavēties neaizmirstamajās jaunības dienu atmiņās," stāsta Raimonds Pauls
"Leo bija mākslinieks ar liesmojošu dvēseli. Kā maģisks magnēts viņš pievilka cēlmetālus - talantīgus cilvēkus. Bohēmas alķīmija viņus pārkausēja, savienoja, izšķīra, skoloja un iedvesmoja. Krāsas uz audekliem dziedāja, un mūzikas skaņas viņu dzīvēm lika mirdzēt. Stāsts par Leo likteni ir vēstījums par mākslas spēku, kas vienmēr ir stiprāks par dienišķo jezgu un šķietami visvareno politiku," akcentē literāte Liāna Langa.
