Kolins ir kārtējais jauneklis, kas iemiesojis Lielbritānijas piecdesmito un sešdesmito gadu dumpinieku garu un nebūt nedomā no tā apstāties. Gluži tāpat kā Entonijs Bērdžess (Anthony Burgess) savā izcilajā "Mehāniskajā apelsīnā", arī Alana Silito (Alan Sillitoe) sarakstītais un ekranizētais darbs stāsta par to laiku stagnāto un vaļsirdīgo pasauli, kurā piedzīvojumus alkstošajiem jauniešiem brieduma vecumā "neatliek" nekas cits, kā sacelties pret kārtību. Un nojaukt robežas starp morāli un krimināldarbībām.
Pēc kādas maiznīcas grāmatvedības aplaupīšanas Kolins nonāk pāraudzināšanas iestādē, kurā valda izteikta disciplīna. Vēlāk izrādās – puisis ir talantīgs uz tālo distanču pievarēšanu. Kā viņš pats atzīst, tāpēc, ka pirmais, kas nāk prātā, kad ieraugi policistus "nepareizajā laikā", ir skriet. Tas ļauj viņam izrauties no pāraudzināšanas skolas iežogojuma un būt vienīgajam, kuram pienākas jel kāda brīvība un privāti mirkļi izbaudīt domāšanu un diskusiju ar sevi.
Paralēli stāstam muižā risinās arī drāma pirms nonākšanas arestā. Industriālā Notinghema, tēva nāve, no kuras iedzīvoties mēģina viņa māte. Mazās jaunekļa mīlestības, pārgalvības, neatkarības izrādīšanas un brīvdomāšanas pierādīšana. Tomēr, kā nedaudz vēlāk izrādās, Kolins ir gana apsviedīgs un inteliģents puisis, daudz nopietnāk uztverams kā tie, kas atrodas viņam apkārt. Gan ar savu pasaules uztveri savā vecumā, gan par domām par pasaulīgajām un laicīgajām vērtībām. Puse no tām gan aizplūst spīdošās angļu frāzēs un jaunības maksimālismā.
"Gargabalnieka vientulība" pārsteidz ar savu augsto video kvalitāti pie tā laika iespējām. Pat Mela Brūksa tikpat melnbaltais kino šedevrs "Young Frankenstein", kas uz ekrāniem parādījās pēc divpadsmit gadiem, tikai gandrīz ir tādā pašā dzidrumā. Skatoties Ričardsona darbu, acis nespēj noticēt, ka tik augstu izšķirtspēju kā mūsdienu kino darbiem varētu panākt gandrīz pusgadsimtu atpakaļ. Realitātei noticēt liek ausis – audio celiņš vēl aizvien izklausās kā Vinstona Čērčila pēckara uzruna BBC Radio ēterā.
Visā visumā pārsteidzoši patīkami skatīties, cik jauni un puslīdz jauni kādreiz bija Toms Cortnejs (Tom Courtenay) un Maikls Redgreivs (Michael Redgrave) - aktieri, kuri tajos laikos īpaši neko nenozīmēja, bet tagad daudziem nozīmē visu. Šis fakts raksturīgs gandrīz visām augsti vērtētajām sešdesmito jaunā viļņa un brīvā kino pārstāvjiem.
Un pretēji lielākajai daļai mūsdienu kino jāpiemin filmas, kas radītas, ietekmējoties no Tonija Ričardsona, nevis otrādi. Mums visiem par piemēru ir vēl kāds cits pasaulīgais skrējējs Forests Gamps. Tikpat piktu "arestēto" un dumpinieku tēlus un operatora efektus un knifus aizņēmusies mūsdienu "Clockwork Orange" versija, Nikolasa Vindinga Refna 2008.gada "Bronsons", kas stāsta par Lielbritānijas brutālāko cietumnieku. Un vizuāli pārsteidz ar līdzību.
