Izrādes veidošanā piedalās Kaspars Znotiņš un scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Kauliņakas. Izrāde top, izmantojot mākslas zinātnieka Zigurda Konstanta monogrāfiju "Jānis Pauļuks".
Ideja izrādei par gleznotāju Jāni Pauļuku (1906-1984) radās izstāžu zāles "Arsenāls" darbiniekiem, kuri meklē ceļus, kā piesaistīt muzejam un tā kolekcijai plašāku sabiedrības interesi, un Mūzikas un mākslas atbalsta fondam (MMAF), pamatojoties uz pieredzi ar izrādi par Emīliju Benjamiņu.
"Visos laikos ir bijuši spēcīgi cilvēki, personības, kuri ar saviem uzskatiem un darbībām atspoguļo laikmeta pretrunas, provocē sabiedrību un liek tai paskatīties no cita skatu leņķa un izvērtēt autoritātes, valsts iekārtu, norises sabiedrībā, politikā u.tml. Tas ir bijis un būs "veselīgi" jebkurā laikā, ar jebkuru valsts iekārtu un sabiedrības sociāli politisko līmeni. Jānis Pauļuks bija šāds cilvēks pirms vairāk nekā 30 gadiem, bet stāsts par viņu būtībā būs stāsts par mūsdienām un iespēja šobrīd ieliet mazliet "eļļu ugunī" mūsu nereti kūtrajai attieksmei pret norisēm valstī un ar mums pašiem," - teikt izrādes pieteikuma materiālos.
Režisore Inese Mičule norāda, ka izrādes veidošanai bija pieejams izsmeļošs vēsturiskais materiāls – Z.Konstanta monogrāfija un ļoti neparasta telpa – muzeja plašais foajē. Tas dod iespēju izveidot realitātē bāzētu, bet no tradicionālā atšķirīgu teātri, iesaistot aktieri dialogā gan ar telpu, gan J.Pauļuka gleznām.
"Svarīgi ir radīt izrādi – piedzīvojumu – vizuālu, akustisku, emocionālu, tādu, kurš runā par konkrētu cilvēku un laiku un vienlaikus par mūžīgajām tēmām – mīlestību, mākslinieka attiecībām ar varu, radošo meklējumu sāpēm. Būtiski ir izstāstīt vienkāršu, cilvēcisku un poētisku stāstu par Jāni Pauļuku, lai skatītājs spētu ieraudzīt to noslēpumu, kas piemīt šim unikālajam gleznotājam, palīdzēt atklāt katram savu Jāni Pauļuku," atzīst režisore. "Viņš var šķist savādnieks, īpatnis, kas dzīvo savā pasaules uzstādījumā, taču mūsu priekšā ir arī redzams spēcīgs, mokpilns un sarežģītas personības esamības brīnums. Mākslinieks mums stāsta nezināmu stāstu, runā par būtisko un ar savām gleznām nojauc izplatītās barjeras cilvēku vidū. Kas viņš ir? Upuris vai varonis?"
