Biotehnoloģiju māksla ir termins, ko radījis viens no šī virziena pionieriem – Eduardo Kacs (Eduardo Kac) – 1997.gadā, ar to apzīmējot mākslu, kuras objekts ir dzīvā matērija – cilvēks, dzīvnieks, mikroorganisms, asinis, proteīns, DNS, u.tml. un kuras rīks ir nevis ota un krāsa, bet gan biotehnoloģijas – darba metodes un paņēmieni, kurus savā praksē izmanto zinātnieki laboratorijās.
Tā kā bioloģija un biotehnoloģijas mūsdienās attīstās ļoti strauji un ieņem arvien lielāku lomu ikdienas dzīvē, ir nepieciešams reflektēt par to ne tikai no tradicionāliem – ētikas vai jurisprudences - skatupunktiem, bet arī no radošāka izmantojuma iespējām, ko piedāvā tieši mākslas un literatūras prakse.
Projekts "LABOŠANAS DARBU KOLONIJĀ. Ķermeniskā rakstība" ir pirmais biomākslas projekts, kas ir realizēts Latvijā, sadarbojoties Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas vēstures doktorantei un Latvijas Universitātes Filozofijas un Bioloģijas fakultātes doktorantiem, kā arī vairākiem neatkarīgiem māksliniekiem. Divu gadu garumā ir realizēti vairāki projekta etapi – sākot no izpētes un eksperimentālas darbības ar bioloģisko materiālu, līdz pat atvērtiem semināriem Latvijas augstskolu studentiem vairāku nedēļu garumā. No 9. līdz 22. septembrim notiekošā izstāde Zinātņu akadēmijā ir noslēdzošais posms, kurā ir paredzēts prezentēt skatītājiem projekta ietvaros gūtos rezultātus.
Koncepcija. Ieceres pamatā ir interese par iespējām interpretēt literatūru ar mūsdienu zinātnes piedāvāto līdzekļu klāstu. Par centrālo intereses objektu ir izvēlēts 20. gs. modernisma mākslinieku un literātu ieviestais jēdziens 'automātiskā rakstība' un konkrēti –Franca Kafkas (1883-1924) stāsts "Labošanas darbu kolonijā" (Latviski izdots: Francs Kafka. Stāsti. - apgāds "Atēna", 2001.), kurā ir aprakstīta īpaša mehāniska soda ierīce, kas noziedznieka miesā ieraksta morālus vēstījumus, piemēram: "Esi taisnīgs!". Automātiskās rakstības nojēgums F.Kafkas daiļradē tiek aizstāts 'rakstīšanu ķermenī' un projekta "Labošanas darbu kolonijā. Ķermeniskā rakstība" mērķis ir izzināt, kā izmainās literārā darba satura nozīme un tā uztvere un kā mainās literatūras un realitātes attiecības, ja ar biotehnoloģiju palīdzību mehāniska 'rakstīšana ķermenī' tiek pārnesta citā dimensijā – ķermeniskajā rakstībā, proti, kad ķermenis pats kļūst par 'soda mašīnu' un tās dzīvības process ir ekvivalents rakstīšanas procesam; vairošanās un 'kolonijas' veidošanās bioloģiskā nozīmē sakrīt ar 'soda kolonijas' veidošanos literārā un institucionālā nozīmē.
"Esi taisnīgs" vēstījums ir transkribēts DNS 'valodā' - katram burtam atbilst noteikts DNS 'kods'. Rakstot vēstījumu – ir jāveic teksta „pārtulkošana" DNS kodā. Rezultātā teksts kļūst par ģenētisku informāciju, kura ievieto baktērijā. Šūnām daloties, minētais kods tiek pārkopēts jaunajās baktērijās, tātad ar rakstīšanu no darbosies pats ķermenis kā tāds. Ir paredzams, ka ilgākā laika posmā, līdz ar mutācijām DNS, mainīsies arī teksts, taču šīs izmaiņas būs radušās bez apziņas pastarpinājuma, tādējādi piedāvājot radikāli jaunu „automātiskās rakstības" paveidu.
Kopumā šis projekts norāda uz bioloģijas un mākslas disciplīnu saskares punktiem un rezultātiem, ko tā var radīt.
Atvērts O,T, C, P, S no plkst. 10.00 – 17.00, ieeja bez maksas.
Izstādes norises laikā ir paredzētas publiskas lekcijas, kuru ietvaros interesenti tiks iepazīstināti ar baktērijas Escherichia coli (zarnu nūjiņa) ģenētiku un gēnu inženierijas metodēm, kas tika izmantotas projekta ietveros (atslēgas vārdi: ģenētiskais kods, vektori, E. coli, DNS modificēšanas iespējas, baktēriju transformācija, pozitīvo klonu atlase), kā arī tiks sniegts īss ieskats Kafkas stāsta rosinātajā estētiskajā, ētiskajā un literatūrzinātniskajā problemātikā un tās iespējamajos risinājumos.
Lekcijas notiks 10., 11., 15., 17., 21., 22. septembrī, laikā no 15:00 – 17:00. Interesentiem vēlams iepriekš pieteikties, rakstot uz adresi: maksla.biologija@gmail.com un norādot vēlamo apmeklējuma datumu.
Informācija par dalībniekiem:
idejas autori: mag.filz. Ainārs Kamoliņš, mag. biol. Jānis Liepiņš
kuratore: mag.art. Iliana Veinberga
molekulārās bioloģijas eksperiments: Jānis Liepiņš, Agnese Kokina, Māris Lazdiņš.
ekspozīcijas iekārtojums: Māris Grosbahs (skaņa: Voldemārs Johansons, animācija: Ģirts Arājs, video: Māris Grosbahs)
Izstādes atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, Latvijas Mākslas akadēmija, "Rix-c", biedrība "Serde", biedrība "Demonstrācija".