Režisoru Aleksa Ollē un Karlosa Padrisa (teātra kompānija La Fura dels Baus) uzvedums ar izcilu izpildītājsastāvu, tostarp kanādiešu superzvaigzni – soprānu Meišu Brēgergosmanu un vācu tenoru Mihaelu Konigu, solās būt neaizmirstams. Pie diriģenta pults – Pablo Erass-Kasado.
„Mahagonijas pilsētas uzplaukums un bojāeja" ir operas „Aufstieg und Fall der Stadt Mahagonny" (1929) angliskā versija. Šajā pārsteidzošajā darbā Kurts Veils atklāj savu muzikālā teātra koncepciju vēl izteiksmīgāk kā slavenajā „Trīsgrašu operā" (1928), savienojot neoklasicismu, ekspresionismu, džeza un kabarē melodija ar tradicionālās operas elementiem. Operas pamatā ir dziesmuspēle „Mahagonija" (1927), kas apvienoja populāras dziesmiņas ar Bertolda Brehta tekstiem („Alabama-Song", „Benares-Song" u.c.) ar atonālām instrumentālajām starpspēlēm. Šīs melodijas Veils atkārtoti izmantoja operas žanrā, radot pats savu „valodu", kurā Busoni, Šrekera, Kreneka un Hindemita ietekmes pastāv līdzās smalkām norādēm uz Veila mīļākajām operām tādām kā Mocarta „Burvju flauta" vai Vēbera „Burvju strēlnieks".
LNO soliste Ilona Bagele: „Veila mūzika ir piesātināta ar klasiskās mūzikas, džeza, Holivudas, blūza, kabarē motīviem. Pateicoties mūzikas stilu daudzveidībai, emocionālākam piesātinājumam komponista skaņdarbi kļūst saprotami un pieejami ikvienam klausītājam. Īpaši tuva šķiet Kurta Veila emocionālā amplitūda, no iekšējā pārdzīvojuma līdz spilgti izteiktai ārējai emocionālai izpausmei. Kurta Veila mūzika ļauj man būt patiesai, atklātai sev un saviem klausītājiem."
Brehts sacerēja operas libretu, pamatojoties episkā teātra principos. Sižetu veido virkne ainu, kas izaicina skatītāju ar asu kapitālistiskās sabiedrības kritiku. Operas centrā ir „pilsēta-paradīze" Mahagonija, kur nauda tiek mainīta pret baudu. Pilsēta atrodas tuksnesīgas nekurienes vidū Amerikā, un to vada trīs bēgļi – Fatijs „Grāmatvedis", Trīsvienības Mozus un atraitne Leokādija Begbika. Šajā pilsētā, kur iespējams ir viss un vienīgais noziegums ir būt trūcīgam, dzīvo ar pastāvošo kārtību neapmierināti ļaudis kā mežcirtējs Džims Makintairs un prostitūtas kā Dženija Smita.
Operas pasaules pirmizrādi 1930. gada 9. martā Leipcigas Jaunajā teātrī pārtrauca Hitlera SA vienība, nacistu partijas pirmā pusmilitārā organizācija un tās atbalstītāji. Lotte Lenja, Kurta Veila sieva, slavena aktrise un dziedātāja, apmeklēja pirmizrādi Leipcigā. Viņas atmiņas par notikušo publicētas kompānijas Columbia 1956. gadā izdotajā operas skaņuplates ieliktnī:
„Laukums pie operas bija pilns ar nacistu „brūnkrekļiem", kas nesa plakātus, kuros protestēja pret „Mahagonijas" izrādi. Jau labu brīdi pēc izrādes sākuma es piepeši iztrūkos no pārdomām – ap mums valdīja spriedze, dīvaina un nepatīkama. Opera tuvojās noslēgumam, kad spriedze eksplodēja – atskanēja svilpieni un ūjināšana; līdz ar pēdējo ainu ejās sākās pirmie kautiņi, publika bija pārvērtusies kliedzošu cilvēku pūlī; nemiernieki jau bija uz skatuves, skatītāji panikā centās izlauzties līdz izejai, un kārtību teātrī atjaunoja tikai ar lielu policijas spēku palīdzību."
Aptuvenais tiešraides garums – 2 st. 40 min., ieskaitot starpbrīdi.
Biļetes pārdošanā kino „Rīga" un „Biļešu serviss" kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv. Biļešu cenas uz tiešraidēm – no 6 līdz 12 Ls, uz ieraktiem – no 6 Ls līdz 10 Ls.
Organizēts sadarbībā ar Rising Alternative.
