Šī īpašā izstāde ar socreālisma noskaņu „Pusdienas pārtraukumā" simbolizē sava laika uzstādījumu, labu reālistisku-piepaceltu glezniecību, pārspīlētu sekošanu tā laika lozungiem. Tēmas gleznu sižetiem visdažādākās: strādnieki, metalurgi, ogļrači, mežstrādnieki, zvejnieki, krāsotājas, laukstrādnieces – saules un gaišu ideju apdvesti; neiztikt arī pēc tā laika proletariāta „varoņiem" – Staļina un Ļeņina; revolūcija, Otrā pasaules kara u.c. Šis laiks palicis atmiņā daudziem, bet jaunākai paaudzei šie darbi dod vērienīgu ieskatu tā laika glezniecībā, kultūrā un sabiedriskajā sadzīvē.
Starp māksliniekiem, kuri veidoja šo laiku, izstādē atradīsiet daudzus patiesi izcilus vārdus. Rīdziniekiem un Rīgas viesiem laimēsies ieraudzīt Pāvela Kuzņecovu darbu – ļoti reti sastopamu mākslinieka gleznu, varētu pat teikt XX gadsimta ģēnija, kurš bija viens no leģendārās mākslinieku apvienības „Mir izkusstva" biedriem. Mākslinieks pats vairākas reizes bijis mūsu Jūrmalā, gleznojis Majorus un Dzintarus. Viņa darbus var salīdzināt ar tādiem māksliniekiem kā Matiss un Sarjāns, šie darbi ir paši pieprasīti pasaules izsoļu tirgos, kā socreālisma laikmeta māksla. Latvijā pirmo reizi tiek eksponēts P. Kuzņecova dienvidnieciskais darbs „Kolhozs „Iļiča ceļš"".
Ekspozīcijā skatāma viena glezna, kas sevī ietver visu šo laikmetu ar mazliet baisu, bet intriģējošu nosaukumu „Mēris", kas veidota pēc slavenā Alberta Kamī tāda paša nosaukuma darba. Šī Vjačeslava Mihailova glezna varēja būt savā laikā KGB iznīcināta. Taču autors, palīgā paņēma labu aizstāvi ... Aleksandru Puškinu, un ar krītu uz pašdarinātā rāmja citēja to no «Пира во время чумы».: «...мрак, который ныне зараза, гостья наша, насылает на самые блестящие умы». Pret diženo dzejnieku neviens neiedrošinājās iebilst. Tagad V. Mikhailovs ir slavens mākslinieks – kura darbi ir pasaulslavenās galerijās dažādās pasaules valstīs. Viņa vārdu arī labi pazīst izsoļu nami, tādi kā, piemēram, Sotheby's. Šī būs pirmreizēja tikšanās Latvijas skatītājiem ar tik leģendāru darbu.
Izstādes nosaukums dots par godu nu jau pasaulē zināmam skulptora Induļa Rankas diplomdarbam "Pusdienas pārtraukumā". Darbs tapis mākslinieka agrīnajā posmā, kad viņš bija pievērsies glezniecībai, šis laika posms ir mazāk zināms plašākai publikai - salīdzinoši ar Dainu kalna skulptūrām Siguldā.
Balets vienmēr ir bijis aizraujoša tēma mākslinieku darbos. Starp vairākiem baleta tēmai veltītiem darbiem īpašu vietu ieguvuši L. Auzas darbi „Ģērbtuvē" un „Balerīnas" , kā arī slavenās gleznotājas H. Vīkas glezna - „Māris Liepa un Jevgēņjijs Čanga" – divu laikmetu baleta ģēniju dubultportrets .
Tāpat izstādes apmeklētājiem būs prieks ieraudzīt mūsu izcilo vecmeistaru – A. Beļcovas, J. Viļumaiņa, Ed. Kalniņa, I. Rankas, J. Rikmaņa, A. Egles, J. Brektes, A. Zviedra, V. Kalvāna, H. Veldres, H. Doncova, M. Eliases veikumu. Viņu uzvārdi jau sen kļuvuši par apzīmējumu spilgtai individualitātei, izcilai glezniecībai - XX gadsimta klasika.
Galerijai ir tas gods izstādīt arī vairākus diplomdarbus, kā, piemēram: I. Rankas liela formāta gleznu „Pusdienas pārtraukumā", I. Zemīša - „Mežstrādnieki", L Auzas – „Ģērbtuvē".
Savus gleznu krājumus pārskatījuši arī tādi mākslinieki kā L. Mūrnieks, V. Kozins.
Lai izstāde iegūtu plašāku elpu, pretnostatīti jaunie mākslinieki - D. Kalpiša , P. Brekte, D. Lapiņa, R. Koļcovs.
Ekspozīcijā skatāmi dažādu gadu gājumu mākslinieku 273 darbi.
Izstādes apmeklējums par brīvu.
www.antonia.lv
