Tēmu par raganām latviešu mitoloģijā analizēs un diskusiju vadīs - Sandis Laime, mag. phil., LU doktorants, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks.
Mūsdienu priekšstatos raganas pārsvarā vai nu atbilst "Ansīša un Grietiņas" raganai - tā ir veca, līka, izspūrusi vecene ar līku degunu, ar melnu kaķi un droši vien dzīvo mājā uz vistas kājas, vai arī tiek uzskatītas par tālās pagātnes viedajām sievām, dziedniecēm, nākotnes redzētājām. Reizēm raganas ir vienkārši ķildīgas sievietes. Bet vai šie stereotipi balstās latviešu folklorā? Vai folkloras materiāli ir saglabājuši liecības par senākajiem raganu priekšstatiem?
Lekcijas laikā tiks aplūkoti senāko raganu priekšstatu relikti Ziemeļvidzemes un Ziemeļlatgales iedzīvotāju priekšstatos, kādi tie bija saglabājušies līdz 20. gs. sākumam. „Raganas uzskatītas par gariem - skaistām meitenēm ar gariem, zeltainiem, izlaistiem matiem, tās šūpojas koku zaros, ķemmē savus matus, dzied un dejo, kā arī velē audeklus vai mirušo dvēseles. Satiktos cilvēkus tās apmaldina mežā, nokutina līdz nāvei, saplosa. Pašas raganas savukārt saplosa vilki un Pērkons. Šis priekšstats ap 16. gs. mainījās kristīgās baznīcas un raganu medību rezultātā, kad ļaunuma sakne tika meklēta nevis kādos grūti apjaušamos ļaunajos garos, bet gan tepat virs zemes - starp cilvēkiem, tāpēc par raganām sāka saukt sievietes, pierakstot tām daļu no senākā slāņa priekšstatiem", lekcijas tēmu ieskicē folkloras un mākslas institūta pētnieks Sandis Laime.
Aplūkojot dažādus folkloras tekstus, soli pa soli tiks atklāta senākā raganas tēla būtība - ar vārdu ragana, līdzīgi kā ar tās pašas saknes vārdu rēgs, senāk apzīmēti mirušo gari.
Jau ziņots, ka sākot no š.g. oktobra līdz decembrim, Cēsīs, Izstāžu namā (Pils laukums 3) notiks lekciju cikls „Iepazīsti sevi caur tradīcijām", kurā tiks runāts par mūsu tradicionālo vērtību nozīmi un pielietojumu mūsdienu Latvijas apstākļos. Cēsīs lekcijas lasīs Valdis Muktupāvels (mākslas doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors etnomuzikoloģijā, komponists un mūziķis), Sandis Laime ( mag. phil., LU doktorants, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks), Janīna Kursīte (literatūrzinātniece, habilitētā filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe) un Guntis Pakalns (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks).
Projektu realizē Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe". Atbalsta Cēsu novada pašvaldība, un pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un tūrisma centrs".