Rakstniekiem un māksliniekiem, kas pēc Otrā pasaules kara atradās dzelzs priekškara abās pusēs, KKS deva legālu iespēju sazināties. Atmodas laikā muzejs ieguva komitejas vēstuļu arhīvu, kurā ir tās darbinieku un šejienes rakstnieku sarakste ar daudziem trimdas rakstniekiem un kultūras darbiniekiem. Kādi bija komitejas patiesie uzdevumi? Kāpēc rakstnieki abās pusēs iesaistījās šajā spēlē? Kurš kuru izmantoja, un kurš ar kuru manipulēja? Kādi bija ieguvumi, un vai bija arī zaudējumi? Ar arhīva starpniecību atbildes uz šiem jautājumiem meklēs muzeja speciālisti un Latvijas Universitātes pētniece Eva Eglāja-Kristsone. Šodienas viedokli par „sakariem" izteiks rakstnieces Lija Brīdaka un Baņuta Rubess, trimdas kultūras darbinieks, tagad Latvijas Okupācijas muzeja ārlietu direktors Valters Nollendorfs. Sarīkojumu papildinās video un fotomateriāli, būs iespēja aplūkot sarakstes mapes.
Ar 2009. gadā notikušo izstādi Dažas latviskas vērtības muzejs aizsāka piedāvājuma līniju, kas tiecas savietot vēstures materiālu un šodienas domāšanu. Šo līniju turpina trešdienu pasākumu cikls, kas veltīts personām un notikumiem bez viena un vienota vērtējuma. Arī sadarbībā ar VDK organizētā KKS ir ietekmējusi daudzu cilvēku dzīves, bet nav saņēmusi skaidru sabiedrības vērtējumu. Vai vietējo un pasaules latviešu rakstnieku dalība šīs komitejas pasākumos ir pieminama rakstnieka biogrāfijā un pakļaujama kādam vērtējumam vai aizmirstama vispār? Plašākā skatījumā tas ir jautājums par mūsu attieksmi pret tā saucamo „slikto vēsturi": izvairīties vai pajautāt? Un vispirms – pašiem sev.
Izziņai:
No 1955. g. VDK virsvadībā darbojās struktūra, kuras nosaukums 1961. – 1964. g. bija Komiteja repatriācijas sekmēšanai un kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs Latvijas nodaļa. 1964. g. 10. septembrī formāli tika dibināta jauna sabiedriska organizācija Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (KKS). 1965. g. tika nodibināta KKS Literatūras sekcija (dibinātāju vidū J. Anerauds, I. Bērsons, M. Birze, A. Grigulis, Ž. Grīva, J. Kalniņš, M. Ķempe, Z. Skujiņš, O.Vācietis, A.Vējāns, I. Ziedonis u.c.). 1988. g. oktobrī KKS tika pārsaukta par Tēvzemi. 1990. g. muzejs saņēma daļu tās arhīva.
Pasākumi Rakstniecības un mūzikas muzejā notiek katru trešdienu plkst. 18:00.
Ieejas maksa Ls 1,50, pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1 (cenā iekļauts izstādes Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums).
