Izrādes veidotāji aicina doties „loģiskā prāta brīvdienās", ļaujoties iracionālajam saprātam, ķermeņa sajūtu pieredzei un emocionālai pašrefleksijai. Izrādes tapšana un norise ir līdzvērtīga dzejas radīšanai uz skatuves – neapzinātais, kas kārtojas apzinātās struktūrās un ritmos. Arī skatītājs ir kā daļa no šī radīšanas procesa, jo izrādes veidotāji atstāj telpu skatītāja aktīvai garīgai līdzdalībai. Izrādē kā spogulī skatītājs ierauga pats sevi.
Projekts ir rezultāts vairāku gadu mākslinieciskiem un teorētiskiem pētījumiem, kas skar buto mākslas, ķermeņa, apziņas un dabas mijiedarbību. Viens no izrādes iedvesmas avotiem ir buto studijas vasaras nometne Pedvālē, kur notika saskarsme un sadursme katram ar saviem "iekšējiem dēmoniem" un dabu, kas rezultējās kustību improvizācijās Pedvāles teritorijā. Otrs iedvesmas avots ir Simonas ceļojums uz Malaizijas buto festivālu, kur īpaši tika akcentēts buto garīguma, taoisma un terapijas aspekts.
Projektā piedalās: buto un kustību māksliniece Simona Orinska, mākslinieks un režisors Modris Tenisons, performances mākslinieks Artis Gulbis, video māksliece Gita Straustiņa un Buto studija, dziedātāja Skaidra Jančaite (Lietuva) un buto horegrāfs Ken Mai (Japāna), mākslinieki Ērika Māldere un Aigars Lenkēvičs (http://www.lampas.lv/autori.htm), kā arī citi.
Buto deja, kas radusies Japānā 20. gs. 60. gados, apvieno protestu patērētāju kultūrai un atgriešanos pie japāniskajām saknēm. Buto izpratne ir tuva sirreālismam, ekspresionismam, dzenbudismam, arī performances mākslai, autentiskajai kustībai un kustību teātrim. Buto dejotājs atrod saikni ar sava „ķermeņa arheoloģiju" - iekšējo pasauli, neapzinātajiem resursiem un to pārvērš tēlos.
Buto uzsver cilvēka dziļo saikni ar dabu. Buto dibinātājs Tatsumi Hidžikata ir teicis, ka buto ir dzimis no dubļiem un asinīm. Viens no šīs mākslas pamatiem ir „cilvēka pārtapšana" dabas materiālos – tēlos, kas ir tuvs animistiskajam, intuitīvajam pasaules skatījumam. Buto ir kā mirklis starp ieelpu un izelpu. Dabā viss ir dzīvs un viss ir kustībā – no lēkta līdz rietam, no dzimšanas līdz nāvei.
„Paškustība ir dzīvā pamatraksturs. Tajā, kas ir dzīvs, ir kustības stimuls sevī. Spēle izpaužas kā paškustība, kas savā kustībā netiecas pēc mērķa un nolūka, tā ir kustība kā kustība – dzīvā priekšstatīšanas fenomens, piemēram, odu deja vasaras vakarā. Spēle vienmēr paredz līdzspēlēšanu, iekšēju līdzdalību šajā kustībā. Skatītājs ir kas vairāk par vienkāršu novērotāju, viņš ir spēles daļa", saka filozofs Hanss-Georgs Gadamers.
Biļetes: "Biļešu Paradīzes" kasēs, http://www.bilesuparadize.lv/events/buto_izrade_nakts_svetas_dejas
Projektu atbalsta: VKKF, MAP, Latvijas Radio Klasika 3, radio Naba, radio StarFM, European Hit Radio, Latviešu Radio, Delfi.lv, Satori.lv, Hc.lv, Easyget.lv, Studentnet.lv, Randoms.lv, žurnāli "Studija", "Dizaina Studija", "Rīgas Laiks", "Fotokvartāls", "Māksla Plus", avīze "Diena".
Adrese: "Laimīgās Mākslas Muzejs", Ziedleju iela 1 (aiz Wess Motord Toyota), Mārupes pagasts. Ieteicams izmantot 22.autobusu. Pietura "Zolitūdes iela".
Detalizētāka info: www.pinakoteka.lv
Foto: Didzis Grodzs