Laipni lūgti audio kompānijas BLUE (Baltic Latvian Universal Electronics) pasaulē! Jūsu balss saites var atpūsties, jo pie darba ķersies mikrofonu augstā un atzītā kvalitāte. Izstādes iekārtotājs - austriešu scenogrāfs Rūdolfs Beikičs.
Izstāde - studijas mikrofoni. Inovatīvs dizains, konstrukcijas un tehnoloģijas - "Blue" viens no pasaules ražotāju pirmā trijnieka.
Baltic Latvian Universal Electronics
Skipera Vaisa un Mārtiņa Saulespurēna dibināta 1995. gadā, Blue no vēlmes radīt dažus rokām veidotus unikālus mikrofonus draugiem muzikantiem ir izaugusi par daudzpusēju profesionālu audio kompāniju ar prestižu, godalgotu mikrofonu un to aksesuāru līniju, ar galveno mītni Vestleikvilidžā, Dienvidkalifornijā, ar attīstītu tehnoloģisko un ražošanas procesu Latvijā, ASV un Ķīnā. Blue aug un ir līderu vidū ceļā uz izsmalcinātu dizainu un tehnoloģiskajām inovācijām skaņu ierakstu tehnikas jomā.
Esošie projekti ietver arī modernu ierakstu un izmēģinājumu telpu, kā arī montāžas cehu kompānijas mītnē Dienvidkalifornijā.
Blue ir arī plaši pazīstama ar augstas kvalitātes agrāk ražotu mikrofonu pārdošanas un restaurācijas servisu.
Viss sākās ar interesi
Mārtiņš Saulespurēns: Katram ir savs ceļš, pa kuru nonākam līdz tam, kas esam. Nebija jau tā, ka es pēkšņi vienā dienā atmodos un izdomāju – man tagad jāsāk nodarboties ar mikrofoniem. Es uzaugu kopā ar skaņu – profesionālu mūziķu ģimenē. Tēvs Oskars bija saistīts ar vieglo mūziku, kur liela nozīme ir aparatūrai. Viņš, ja tā var teikt, slimoja par labu skaņu. Es pirmo reizi kvalitatīvu ierakstītu skaņu dzirdēju 1956. gadā trīspadsmit gadu vecumā. Komponistes Paulas Līcītes dēls, radio konstruktors Jānis Līcītis, tajā laikā strādāja Popova radiorūpnīcā. Viņš piedalījās pasaules izstādē Briselē un no turienes atveda pirmo stereo galviņu un plates. No radio “Sakta” Jānis sameistaroja atskaņotāju ar skaļruņiem. Pie viņa pulcējās visi īstie mūzikas mīļi: komponists un vēlākais Rīgas estrādes orķestra (REO) vadītājs Egils Švarcs, komponists Edmunds Goldšteins, mākslinieks Gunārs Kirke, Latvijas Radio skaņu operators Juris Zemitāns un vēl daudzi citi mūzikas entuazisti.
Mans vecaistēvs Arnolds Cālītis bija viens no Latvijas fotogrāfijas pamatlicējiem. Man ir viņa uzņēmuma katalogs, ko veidojis mākslinieks Jānis Voldemārs Ansons. Veikals atradās Elizabetes ielā, kur tagad ir “Gerkens un partneri”, un vecaistēvs dzīvoja tur, kur tagad ir dzīvoklis Guntim Ulmanim. Vācu okupācijas laikā veikals vēl darbojās, un tad arī tēvs iepazinās ar manu māti Līviju, abi strādāja Radio orķestrī. Ģimenē bija saglabājušies fotoaparāti no vectēva veikala – amatieru kameriņas. Es tās pārmontēju, šo to uzlaboju un pārdevu. Varbūt tas bija aizsākums manai tagadējai darbībai.
Visam pamatā jābūt interesei. Jau 1959. gadā sarakstījos ar cilvēkiem pasaulē – pat Jaunzēlandē – un no ārzemēm saņēmu plates, mūzikas žurnālus un citu informāciju. Savu pirmo mašīnu, trešo žiguli, Maskavā iemainīju pret veselu kaudzi skaņuplašu, jo, samērojot ar tālaika 120 rbļ. algu, viena plates cena – 50 rubļu – bija vesels kapitāls. Runa ir par 60. gadu beigām.
Spēlēju arī sitamos instrumentus mūziķu amatieru grupā “Jokdari”. Tas redzams Maijas Tabakas 1969. gada gleznā. Manā pārziņā bija skaņa – mikrofoni un pārējā iekārta.
No 1968. gada strādāju Latvijas konservatorijā (tagad Mūzikas akadēmija), skaņu ierakstu kabinetā. Lasot biju lietas kursā arī par profesionālās skaņu tehnikas attīstību pasaulē, braucu uz Maskavas skaņu ierakstu studijām, notika radošas diskusijas ar mūsu pašu skaņas korifejiem Aleksandru Grīvu, Vilni Kaksi, Aldi Ermambriku no “Melodijas”, Latvijas Radio skaņu režisoru un pianistu Valdi Krastiņu un labāko “pagrīdes ierakstu” veidotāju inženieri Juri Lapinski. Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Tehniskā universitāte) inženiera elektroniķa diplomu ieguvu 1974. gadā. Tā ka ir arī šāda pieredze.
Uz Ameriku
1988. gadā pirmo reizi gatavojos braukt uz ASV, Santabarbaru, pie cilvēkiem, ar kuriem ilgus gadus sarakstījos. Doma bija tur nopelnīt ar mikrofonu restaurāciju. PSRS iepirka ārzemju mikrofonus, galvenokārt vācu un austriešu, kas vēlāk tika norakstīti un izmesti. Es tos vācu kopā, lai restaurētu un pa dažādiem ceļiem nogādātu ASV. Kad aizbraucu tur, mani jau gaidīja trīs restaurēti un uzlaboti vecie austriešu studijas mikrofoni, un tas tad arī bija sākums manai darbībai Amerikā.
Baltic Latvian Universal Electronics – BLUE
Par to daudzi Latvijā mūs apsmej. Nosaukums radās tā – sēžam ar partneri un spriežam. Skipers (Skipper) saka: lai ir viegli atcerēties; es: vajag iepīt Latvijas vārdu. Viņš kā jau amerikānis ģeogrāfiju nezina un izmet pilnīgi absurdo Baltic Latvian Universal Electronics. Saku, ka neiet kopā, bet viņš: saīsināti Blue skan ļoti labi. Tātad nosaukuma autors ir Skipers, jo es pats šādu salikumu nekad nebūtu izveidojis. Apdomājām jau arī citus variantus, piemēram, Missing Communists.
Ar savu tagadējo partneri Bernardu Vaisu (Bernard Wise), sauktu Skipers Vaiss (www.skipperwise.com), iepazinos 80. gadu beigās. Tajā laikā viņa grupai Windows bija pāris grāvēju Eiropā. Amsterdamas kafejnīcā redzēju viņa bildi pie sienas; mūsu paaudze nav viņus aizmirsusi. Skipers savā studijā Losandželosā pārbaudīja visus manus mikrofonus un palīdzēja tos pārdot, jo pārzināja tirgu. Viņš kļuva par manu palīgu. No 1995. līdz 1998. gadam es biju vienīgais īpašnieks, tagad esam divi, jo ir jāpazīst vide un kultūra – tas, kas pircēju piesaista. Es to nejūtu, jo neesmu Amerikā uzaudzis. Tagad Skipera pārziņā ir korporatīvās lietas. Es atbildu par research and development – par attīstību un pašu produktu. Uzņēmuma veidošanā ļoti palīdzēja fakts, ka bankrotēja aviosabiedrība Pan American un to pārņēma Delta. Apgūstot jauno avio tirgu, Delta piedāvāja brīnišķīgu iespēju – tie, kas iegādājās biļeti ārējiem reisiem, varēja par smiekla naudu (200 $) nopirkt mēnešbiļeti lidojumiem ASV teritorijā. Ja ir brīva vieta – brauc tik! Es ar tiem pašiem pārbūvētajiem mikrofoniem apbraukāju visu Ameriku, visas ierakstu studijas, kas mani interesēja, un sapratu, ka tos novērtē. Man radās pašapziņa un ASV apmeklētajās studijās – jauni draugi.
Visu mēs nekad neesam izgatavojuši savā ražotnē, jo nepieciešams milzīgs kapitāla ieguldījums un tas ir liels risks. Piemēram, daudzu slavenu zīmolu speciālisti visu maketē savā konstruktoru birojā, bet ražošanu izvieto Ķīnā. Ko nozīmē Ķīna, sapratu pirms 2–3 gadiem, sadarbojoties ar Electro Voice, kas ieņem vadošo vietu profesionālajā apskaņošanas tehnikā. Izstrādājām viņiem divus mikrofonus, tos izgatavo Ķīnā. Ja zini, ko gribi, – ražot Ķīnā var visu, bet, ja vēlies izcilu kvalitāti, ir jādzīvo klāt.
Šobrīd Blue izstrādājumi, kuru tirgus cena nepārsniedz 100 $, tiek ražoti Ķīnā, bet pārējos izgatavo Latvijā un ASV.
Konflikts Latvijā
Sākumā gandrīz visu ražojām paši vai pasūtījām Latvijā. Viens no mūsu piegādātājiem bija neliels medicīnisko instrumentu ražotājs, kas sāka ar atsevišķu detaļu izgatavošanu, bet ar laiku spēja apgūt arī vairāku mikrofonu ražošanu. Tur strādā labi speciālisti, kas daudz devuši mūsu projektu realizācijā metālā un plastmasā. Mūsu labā sadarbība sāka brukt, kad parādījās lielā nauda, – par Blue sāka interesēties vairāki mūsu nozares giganti. Blue pārdošanas gadījumā mēs piedāvājām kompensāciju arī partneriem. Darījums gan nenotika, bet sarunas nepalika bez sekām. Pēkšņi pasaules tirgū tika piedāvāti mikrofoni ar preču zīmi ParaBlue, kas stipri atvēsināja mūsu attiecības, un, kad tās pārtrūka pavisam, pasaules tirgū parādījās Latvijā ražoti mikrofoni, kas kā divas ūdens piles līdzīgas Blue mikrofoniem ne tikai pēc formas, bet arī pēc satura. Partneri ASV sāka saņemt vēstules, ka mēs neko neražojot, bet esot tikai izplatītāji. Viss gāja uz to, lai mūsu firmu iznīcinātu un pārņemtu tirgu. Mūsu kompanjoni vaicāja: kas jums tur Latvijā notiek? Lielāko problēmu sagādāja ne jau tiesvedība, ne vēstules un to sekas, bet ražošanas pārvietošana.
Zīmols – BLUE
Lai uztaisītu zīmolu, nevar sēdēt mājās ar savu labo ideju, ir jāveido personiski kontakti. Mēs vinnējām, jo mūsu vārdam nāk līdzi kvalitātes garants. Vai jūtam konkurenci? Es varētu teikt, ka kvalitātes ziņā ne.
Šodien ar savu logo piedāvājam kvalitatīvu produktu. No studijas mikrofonu kompānijām, šķiet, esam pirmajā trijniekā pasaulē. Pie mums vēršas kā pie mikrofonu dizaineriem. Mūsu atbildība ir produkts, un mēs stāvam un krītam par to, kā tas darbojas. Pārdošana un tirgus cenas ir starpnieku ziņā. Mūsu panākumu iemesls ir tas, ka Blue savu ceļu tirgū sāka ar dārgāko no mikrofonu modeļiem. Vinnējām, jo Blue vārdam nāk līdzi kvalitātes garants. Tad vēlāk var piedāvāt arī lētāku lietu. Kaut arī Snowball cena ir zema, jo tas ražots Ķīnā, kvalitāte tomēr saglabāta. Šis nav mikrofons studiju ierakstiem, bet paredzēts lietošanai ar datoru, izmantojot USB savienojumu. Augstvērtīgu skaņas ierakstu nodrošina mikrofonā iebūvētā elektronika, un tas piedāvā ļoti ērtu un vienkāršu ierakstu procesu, saglabājot kvalitāti. No ierobežotā skaņu studijas tirgus šis jaunais izstrādājums ir izvedis Blue plašajā datortirgū. Mēs esam pārdevuši vairāk nekā 12 tūkstošus mikrofonu, un pieprasījums nemitīgi pieaug.
Janvārī sekmīgi piedalījāmies ASV lielākajā starptautiskajā izstādē, ko organizē NAMM – National Association of Music Merchants.
Mūsu otra firma Red veiksmīgi turpina piedāvāt restaurācijas darbus un piederumus vecajiem mikrofoniem.
Kas lieto BLUE
Mēs esam zināmi. Boba Dilana jaunā CD Modern Times reklāmā TV vai avīzē New York Times – ko jūs tur redzat? Baby Bottle! Vasarā Kristīnai Agilerai bija topa klips no pēdējā albuma Back to Basics, kur mikrofons pagriezts tā, ka skaidri redzams Blue logo. Stings izvēlējies The Bottle. Arī Rods Stjuarts un Nora Džonsa izmanto mūsu mikrofonus, slavenajā Londonas studijā Air atradīsim vismaz sešus The Bottle mikrofonus. Pink, kurai nesen bija koncerts arī Rīgā, pēc īpaša pieprasījuma izgatavojām rozā The Bottle. Latvijā ieraudzīsim Blue produktus studijās pie Kaspara Dimitera, Raimonda Tigula, Kaspara Rolšteina, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un vēl citur. Kas jau kaut ko zina par mikrofoniem – momentā pazīst. Mēs esam zināmi.
BLUE un dizains
Es tā īsti nekad nezinu, vai mikrofons būs tāds vai mazliet citādāks. Pēc PSRS sabrukšanas austrumvācu mikrofonu firma aicināja mani par starpnieku sarunām ar krievu partneriem. Satikāmies vienā izstādē, ēdām vakariņas un runājām par visu ko, arī par dizainu – kā labāk un efektīgāk, ka vajag netradicionālas idejas utt. Mans partneris uzreiz saka: nu paņem kaut vai vienu grieķu vāzi un ieliec mikrofonu iekšā. Uz salvetītes viņš to uzskicē. Nākamajā izstādē mēs šīs firmas stendā ieraugām jau realizētu Skipera ideju. Saruna notika 1995. gadā, bet jaunais mikrofons datēts ar 1996. gadu. Mēs pēc tam sirsnīgi papļāpājām, un vārdiski viņi jau to visu atzina un uzsauca mums alu. Tā tas reāli notiek. Tai pašā laikā tas mums deva grūdienu.
Mēs paši skicējam, fiksējam idejas, veidojam tā, lai būtu atraktīvi un ērti. Kad pašiem viss skaidrs, noslēguma posmu atdodam profesionāļiem. Viņi izdara darbu un saņem atlīdzībā ne jau desmit vai simt, bet gan pāris tūkstošus. Es tā īsti nekad nezinu, vai mikrofons izskatīsies tāds vai mazliet citādāks. Nākamais gan būs ļoti maziņš. Mēs uz tāfeles uzzīmējam, ko un kā vajag, un profesionāļi strādā tālāk. Šobrīd sadarbojamies ar dizaina firmu Global Design Works (www.globaldesignworks.com), kas veidojusi dizainu Porsche un Nokia. Es par katru mikrofonu varu stāstīt, kā tas tapis, kas tajā izmantots, kas pārņemts, kas mainīts un kā iegūta jauna kvalitāte. Katrā ziņā viens cilvēks to nevar paveikt.
Katalogus, iepakojumus un reklāmas mums dizainē Kens Nails. Pati pirmā melnbaltā reklāma žurnālam arī bija viņa, par 25 $ ielikām tādu nelielu. Viņš ir arī Blue logo autors.
Runājot par reklāmu, nevar neminēt Juri Dimiteru, viņam tāda īpaša loma.
Juris Dimiters un BLUE
Juris Dimiters: Iepazinos ar Mārtiņu, kad viņš strādāja konservatorijas skaņu ierakstu kabinetā, kur ievērojamākie Rīgas melomāni devās pēc informācijas, un viņš mani ievadīja džeza pasaulē ar vissvaigākajiem Downbeat žurnāliem un skaņuplatēm no savas bezizmēra kolekcijas. Mārtiņš bija pirmais, kam pārdevu savu gleznu. Realitātē tā tika apmainīta pret skaņuplatēm – es varēju pasūtīt jebko pēc skaņuplašu kolekcionāru aprindās populārā Schwann kataloga, protams, mūsu bārtera ietvaros. Var teikt, ka Mārtiņš mani atklāja, vēl pirms tiku atzīts oficiāli. Tas par sākumu.
Par sadarbību. Kad Blue radās doma veidot jaunu mikrofonu, Skipers ieteicis, vai nevar izdomāt kaut ko seksīgu, fallisku. Mārtiņš man pasūtīja plakātu, ko ielikt mājaslapā, un iedeva dažas skices par mikrofona uzbūvi. Uzgleznoju tādu kā pieminekli, pēc formas līdzīgu vēl neizveidotajam Blueberry. Pirmo Blue reklāmu radīju uz sava pirmā datora vēl pagājušajā gadsimtā. Manas sirreālo gleznu kombinācijas ar Blue mikrofoniem bija tāds savdabīgs tradicionālās eļļas glezniecības dialogs ar high-tech nākotnes vīzijām. Šie darbi tika izmantoti daudzos Blue reklāmas projektos. Tāda izveidojās mūsu sadarbība.
Ko saka citi
“Blue ir vienmēr bijusi inovatīva kompānija, kas lietas dara citādāk. Konstrukcija un meistarība ir nevainojamas, un detaļas, lai kur pielietotas, ir augstākās kvalitātes.” (Džordžs Petersons, Mix magazine)
“Šie mikrofoni ir pārsteidzoši Mašīnu ēras industriālās mākslas piemēri, kas pelnījuši goda vietu Sanfrancisko Modernās mākslas muzejā.” (Stereophile)
“Jau pēc 10 gadiem Blue ir sevi pierādījis kā viens no vadošajiem mikrofonu radītājiem pasaulē. Ar inovatīvo dizainu un pirmklasīgo konstrukciju Dragonfly ir ne tikai dizaina apbalvojuma vērts, bet tas tikpat labi spēj iedvesmot dziedātājus jaunām virsotnēm.” (Electronic Music)
“Blueberry nodrošina samērā dabisku, nepārspīlētu skaņu, kam piemīt bezkrāsaina, nestandarta rezonanse. Kopumā Blueberry ir izcils, vispusīgs studijas mikrofons, kura dabiskā skaņas reprodukcija, rezultāts un mainīgums padara to par labu izvēli gan šķirtnes mikrofonu iesācējam, gan ir kā veiksmīgs papildinājums jau labi aprīkotam mikrofonu skapītim. Bez tam – kurš teica, ka mikrofoniem visiem jāizskatās vienādi?” (The Mix Magazine)
“Nav pārsteigums, ka Studio inženieri iekāro Bottle skaņu un jutīgumu.” (Wired Magazine)
“Šeit mēs runājam par atšķirību starp Chevrolet un Rolls Royce! Agrāk nekad neesmu redzējis tik skaisti veidotu mikrofonu un tik labu enerģijas padevi.” (Dr. Freds Dž. Bašors, Pro Audio Review)
Informatīvais materiāls sagatavots no Dizaina Studijas publikācijām!