Grāmatas apskats: Džons Naivens „Mūzika no lielās rozā mājas”

Grāmatas centrālais personāžs Gregs pamet jurisprudences studijas Ņujorkā un sāk nodarboties ar narkotiku tirdzniecību, jo ar universitāti viņam īsti "neklapēja". Bizness Ņujorkā īsti nevedas un viņš pārvācas uz māju Vudstokā. Lieki piebilst, ka realizēt mantu Vudstokā nav nekādu problēmu. Narkotikas ir atslēga, kas Gregam atver lielāku un mazāku, esošu un topošu slavenību durvis. Viņš ir klāt ar savu produkciju privātās ballītēs un pasākumos, kur kokaīns, marihuāna, grūpijas, džankiji, alkohols un citas vājības ir ikdiena. Caur visur klāt esošo vielu tirgoni tad arī tiek pieredzēti grāmatā aprakstītie notikumi un šajos epizodiskajos piedzīvojumos sagadās būt arī klāt grupai „The Band”.  

Mūziķis un asprātīgu komentāru autors - Frenks Zappa - ir teicis, ka rakstīt par mūziku ir tas pats kā dejot par arhitektūru un Džona Naivena darbs to pa daļai apliecina.

Pirms grāmatas izlasīšanas par šo it kā leģendāro grupu un viņu albumu "Music from Big Pink" neko nebiju dzirdējis, bet viens ir skaidrs, šis romāns ar reālu notikumu un personu epizodiskiem iepinumiem nav ne īsti par „The Band” vai mūziku vispār. Drīzāk tas ir stāsts par narkotiku dīlera Grega gaitām sešdesmito gadu mūziķu un citu radošu personu vidē. Šeit uzpeld tādi vārdi kā Bobs Dilans, Lū Rīds, Džons Lenons un daudzi citi, bet nav īsti skaidrs, kuri no notikumiem ir bijuši reāli, kuri izdomāti un vēl biežāk, kuras no leģendām par kādu no mūziķiem tiek uzskatītas par reālām.

Ja samierinās ar vilšanos, ka virsraksts un anotācija ir mazliet maldinoša, tad, manuprāt, grāmatu var raksturot kā asprātīgu un interesantu, tā ir viegli lasāma un brīžiem liek pasmaidīt par latviskoto amerikāņu slengu un žargonu. Bet, ja grupa „The Band” ir tik leģendāra un viņu albūms tik nozīmīgs, tad šis Naivena darbs varētu būt pamatīgs fiasko šo mūziķu cienītāju acīs, jo neko daudz vairāk kā: "Tas izklausījās fantastiski, vecīt" autors pateikt nevar.

Vietām narkodīlera Grega un „The Band” stāsti īsti nelīmējas kopā un uzsvērtais „The Band” mūzikas nozīmīgums šī varoņa dzīvē izskatās samākslots, jo grupa ir tikai fona elements Naivena darbā. Manuprāt, darbs neko daudz nezaudētu, ja „The Band” notikumus pēkšņi kāda iemesla dēļ izgrieztu ārā.

Lai nu cik klišejiski vai nē, bet sešdesmito gadu ekstravagantās noskaņas autoram brīžiem izdodas uzburt diezgan labi: "Durvju ailē bija savācies jau vesels bars, īsts hipiju frīkšovs; tripojoši ļautiņi, puisis kovboju platmalē, plikā medusmeiča, tam visam fonā "The Doors" dārdoņa. Ledus podu atdevusi Džonam, Mārsija sāka vemt. Džons pagrāba dvieli un notrausa lielumu no Larija pakaļas. Mēs abi saskatījāmies. Es noraidoši pakratīju galvu. Nenāk ne prātā, cilvēk, es pat nepazinu to čali. Eh, piedrāžu, viņš noteica."

Izdevniecība AGB, Rīga, 2007.
www.izdevnieciba.com
No angļu valodas tulkojis Klāss Vāvere