Buto ir japāņu laikmetīgās dejas forma, kas radusies dumpīgā laikā - 20. gs. 60. gados pēc Hirosimas un Nagasaki traģēdijas. Sākotnēji buto uzsvēra protestu patērētāju kultūrai un atgriešanos pie japāniskajām, pirmatnējām saknēm. Buto izpratne ir tuva sirreālismam, ekspresionismam, dzenbudismam, arī performances mākslai, kustību teātrim un pat deju terapijai. Šodien pasaulē tas ir atzīts skatuves mākslas veids, kas iekļauts mākslas augstskolu programmās.
Latvijā ar buto jau vairākus gadus nodarbojas māksliniece Simona Orinska un viņas vadītā Buto studija. Šī ir jau otrā buto izrāde, pirmais bija konceptuālais darbs "ceļu galos plīv acis" (2008). Izrādes veidotāji japānisko buto skata caur latviskās mentalitātes prizmu. Līdzīgi kā latviskajā dzīvesziņā, arī buto mākslā svarīga cilvēka dziļā saikne ar dabu. Buto dibinātājs Tatsumi Hidžikata ir teicis, ka "buto ir dzimis no dubļiem un asinīm". Viens no šīs mākslas pamatiem ir „cilvēka pārtapšana" dabas materiālos – tēlos, kas ir tuvs animistiskajam, intuitīvajam pasaules skatījumam. Buto ir kā mirklis starp ieelpu un izelpu. Dabā viss ir dzīvs un viss ir kustībā– no lēkta līdz rietam, no dzimšanas līdz nāvei.
Izrādes tapšana un norise ir līdzvērtīga dzejas radīšanai uz skatuves – neapzinātais, kas kārtojas apzinātās struktūrās un ritmos. Ja citas dejas balstās uz sinhronitāti, iepriekš iestudētiem soļiem, tad buto horegrāfija ir saistīta ar katra izpildītāja personisko ceļojumu neapzinātajā. Buto dejotājs atrod saikni ar sava „ķermeņa arheoloģiju" - iekšējo pasauli, neapzinātajiem resursiem un to pārvērš tēlos. Arī skatītājs ir kā daļa no šī radīšanas procesa, jo izrādes veidotāji atstāj telpu skatītāja aktīvai garīgai līdzdalībai. Izrādē kā spogulī skatītājs ierauga pats sevi.
Izrādes izveidē piedalās arī buto horegrāfs no Japānas Ken Mai, harizmātiskā lietuviešu multimāksliniece Skaidra Jančaite, buto un kustību māksliniece Simona Orinska, mākslinieks un režisors Modris Tenisons, performances mākslinieks Artis Gulbis, video māksliniece Gita Straustiņa, dizaineri Aigars Lenkēvičs un Ērika Māldere, mūziķe Ilga Reizniece, kā arī citi mākslinieki.
Īpaša un oriģināla projekta daļa ir Jāņa Deinata foto un Simonas Orinskas dzejas un buto dejas grāmata "nakts svētās dejas", kas atvēršanas svētkus piedzīvos izrādes laikā. Pasākuma apmeklētāji pirms izrādes varēs apskatīt muzejā esošo laikmetīgās mākslas izstādi, kā arī pēc izrādes pakavēties omulīgā kafejnīcā muzeja augšstāvā.
Lūgums biļetes iegādāties savlaicīgi "Biļešu Paradīzes" kasēs vai www.bilesuparadize.lv, jo vietu skaits ir ierobežots un biļetes uz vietas muzejā iegādāties nevarēs.
Adrese: "Laimīgās Mākslas Muzejs", Ziedleju iela 1 (aiz "Wess Motors Toyota"). Ieteicams izmantot 22. autobusu, pietura "Zolitūdes iela". Autobusi, kas brauc Jūrmalas un Piņķu virzienā - pietura pie veikala "Depo", K. Ulmaņa gatve.
Atbalstītāji: VKKF, MAP Latvia, Wess Motors Toyota, Wess Motors Lexus, Tan Chee Keong
Informatīvie atbalstītāji: Delfi.lv, Easyget.lv, Hc.lv, Randoms.lv, Satori.lv, Studentnet.lv, Latvijas Radio 3 Klasika, radio NABA, Radio Star FM, European Hit radio, Latviešu radio, TV 24, 100 grami kultūras, žurnāli "Studija", "Dizaina Studija", "Fotokvartāls", "Veto", "Rīgas Laiks", "Māksla Plus", avīze "Diena", "Kultūras Forums".