Barbaras Gailes radošā darbība Rīgas skatītājiem ir labi pazīstama, kaut arī māksliniece jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo un strādā Parīzē. Viņa regulāri glezno un piedalās kuratoru rīkotajās grupu un galeriju izstādēs Parīzē, Francijā, citviet Eiropā, sarīkojusi vērā ņemamas personālizstādes daudzās Rīgas galerijās.
No daiļrades sākumposma Barbara Gaile kļuvusi pazīstama ar abstraktām, jūtīgi piesātinātām kompozīcijām. Labi iepazinusi pasaules klasiķus, no kuriem Marks Rotko ir viens no viņas lielajiem iedvesmotājiem, Barbara atradusi savas autoritātes latviešu mākslinieku vidū. Gleznojot māksliniece mērķtiecīgi koncentrējas meditatīvo sajūtu un materialitātes daudzveidības izpētei un atklāsmei. Barbara Gaile turpina radošo atklājumu ceļu krāsas iespēju jomā, īpašu uzmanību veltot smalkajām noskaņu niansēm un to nozīmei mākslas darbā.
Mākslas kritiķis Leonīds Bažanovs (Леонид Бажанов), Krievijas Nacionālā laikmetīgās mākslas centra mākslinieciskais direktors, iepazīstoties ar topošās izstādes darbiem, katalogā raksta: „Barbara izvairās, izsargājas no gleznieciskās faktūras, dodot priekšroku tekstūrai. Krāsā viņa akcentē gaismas sākotni, saglabājot pigmenta pašvērtību, atstājot tā „skanējumu", nevis materialitāti. Barbaras darbu materialitāte ir pārradīta, tā ir citādāka – kā dzīvas būtnes materialitāte... Un tajā pat laikā jautājums par materialitāti atkāpjas otrajā plānā: daudz būtiskāka ir dzīve tam, ko māksliniece radījusi un ko grūti nosaukt par gleznu tradicionālā izpratnē. Dzīve un mijiedarbība ar mums – skatītājiem. Darbu suğestija ir tik spēcīga, ka tā mūs ieved ilgstošā kontemplācijas un meditācijas stāvoklī. Barbaras radītie darbi it kā stājas skatītāju priekšā, vienlaicīgi būdami noslēgti savā autonomajā esībā. Nav atklātas ekspresijas, nav atklāta stāstījuma. Mēs vērojam gluži dzīvus organismus, tādus kā ķermeņus ar sadzijušām rētām, lāsmojošu ādu. Tā vairs nav salient painting un ne still-life, bet salient life – pati dzīve, ko radījis mākslinieks.
Man rodas iespaids, ka Barbara Gaile pašlaik atrodas zināmā radošās attīstības pacēlumā – tik pārliecinoši viņa kultivē savu meistarību, tik stabila ir viņas glezniecības tehnoloğiskā puse un organiska autora pozīcija. Gailes daiļrades oriğinalitāte paplašina Latvijas mūsdienu mākslas telpu, rada papildus vērtību jaunāko laiku mākslā pasaulē, un tai neapšaubāmi ir savs skatītājs."
