Profesors, LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns Gvido Straube lekcijā „Rīga un rīdzinieki 18. gadsimta otrajā pusē" stāstīs par šī laikaposma Rīgu politiskajā kartē, par Rīgu kā biznesa centru, kā arī par Rīgas spožumu un postu 18. gadsimta otrajā pusē.
Pēcpusdienas otrajā daļā teatrālās intermēdijās „Dzīvās bildes no 18. gadsimta rīdzinieku dzīves" Kultūras centra „Mazā Ģilde" teātra studijas aktieri skatītājus ievedīs 18. gadsimta rīdzinieku dzīves notikumos – „Rīta kafija", „Mākslas, mūzikas un dejas stunda", „Ciemiņi", „Filozofijas un dzejas apcere", „Teātra spēlēšana", „Pastaiga", „Saderināšanās".
Visu pēcpusdienu viesu labsajūtai gardumus un kafiju piedāvās kafejnīca „Kaļķu vārti".
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, sadarbībā ar Rīgas domes Kultūras departamentu, radis iespēju šo īpašo pēcpusdienu apmeklētājiem piedāvāt par simbolisku samaksu (Ls 0,20 skolēniem un pensionāriem, Ls 0,50 studentiem, Ls 1,00 pārējiem apmeklētājiem).
18. gadsimta Rīgas vēsture it kā dalāma divās daļās. Pēc postošā Ziemeļu kara (1700 - 1721) Rīga nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Kara seku likvidēšana ieilga un tikai gadsimta otrajā pusē sākās uzplaukums - atjaunojās tirdzniecība, pieauga iedzīvotāju skaits. Rīgas tirgotāju galvenā nodarbošanās joprojām bija starpniecība starp Rietumu un Austrumu tirgiem. Rīgu arvien vairāk apmeklēja un uz dzīvi šeit apmetās Eiropā pazīstami literāti, skolotāji, mūziķi un aktieri. Rīgu apmeklēja arī vairāki Krievijas imperatori un atzina pilsētu par labu un skaistu esam. Interesants laiks – politikā absolūtisms – apgaismības idejas sabiedrībā.
Rīgā ieceļojušie apgaismības ideju paudēji un vietējā inteliģence pulcējās pie brāļiem Bērensiem. Ievērojamākais bija rātskungs un tirgotājs Johans Kristofs Bērenss. Viņa plašajā dzīvoklī (Mārstaļu ielā 16) notika, tā dēvētās, Bērensu aprindu sanāksmes, kas tajā laikā nozīmēja piederību inteliģencei. Vairāki no viņiem piedalījās pirmās brīvmūrnieku ložas dibināšanā Rīgā. Bērensu aprindu sanāksmēs dzima nozīmīgas idejas tā laika Rīgas attīstībai. Piemēram, par pirmās publiskās bibliotēkas būvniecību, kuru atklāja 1787. gadā, kas ir tagadējā muzeja Kolonnu zāle. Svarīgs notikums bija Rīgas pilsētas teātra atklāšana 1782. gadā – barona fon Fītinghofa ideja. Jaundibinātais teātris kļuva par vietu, kur satikās visa Rīgas augstākā sabiedrība. Un, protams, muzeja dibināšana 1773. gadā, kas ir sākotne šodienas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam.
No Eiropas nākusī jaunu rīdzinieku izklaide bija pirmo kafejnīcu apmeklējumi. Vakari šeit tika pavadīti romantiskā gaisotnē, ko vēlāk sāka dēvēt par bohēmu. Tie bija labi izglītoti, turīgi rīdzinieki, kuriem interese par mākslu, filozofiju un vēsturi bija patiesa nepieciešamība. Tieši kafejnīcās un salonos sākās apgaismības laikmeta ideju apspriešana arī Rīgā.
Par to, kādi ļaudis pulcējās Rīgas teātrī, salonos un kafejnīcās, par ko viņi apspriedās, uzzināsiet apmeklējot pasākumu „Pēcpusdiena Rīgas rātskunga Johana Kristofa Bērensa salonā".
