Grāmatā par Albertu Belu divas vienas paaudzes literatūrzinātnieces katra no sava rakursa aplūkojušas izcilā latviešu rakstnieka Alberta Bela daiļradi. Lai arī tiek runāts par vieniem un tiem pašiem daiļdarbiem, tomēr autoru pieejas ir atšķirīgas. D. Lūse vairāk akcentējusi kultūrvēsturisko fonu 20. gadsimta 60.–80. gados, varas un kultūras attiecības, kas mūsdienu paaudzei gluži svešas, pat neizprotamas. Taču citā veidā tās darbojas arī šodien. Tāpēc pirmās daļas centrālā tēma – „Tauta un vara Alberta Bela daiļradē".
D. Ūdre vairāk literatūrteorētiskā aspektā analizējusi visus līdz šim iznākušos Alberta Bela romānus. Otrās daļas tēma „Cilvēks un laikmets Alberta Bela romānos", kas atsevišķos momentos saskaras ar pirmās daļas tēmu, kā arī abu pētnieču pievēršanās viena rakstnieka daiļradei, reizēm var radīt it kā šķietamu atkārtošanās iespaidu. Jebšu pētnieču rokraksti ir atšķirīgi, taču abu pieejai raksturīga emocionalitāte, bez kuras rakstīt par izcilā prozaiķa devumu literatūrā senāk un tagad šķita neiespējami.
Grāmata „Alberts Bels" ir mēģinājums, autorēm vienai otru papildinot vai padziļinot, mūsdienu jaunajai paaudzei skaidrot pagājušā laika iedabu un ļaut nojaust, ka starp mums dzīvo viens no izcilākajiem Cilvēka un Laika interpretiem – filosofisks rakstnieks, intelektuālis Alberts Bels.
Dace Lūse (1949) ir filoloģijas doktore, ilggadīga Latvijas Universitātes bij. Filoloģijas fakultātes docētāja. Divu monogrāfiju („Latviešu trimdas proza" (Jumava, 2000); „Latviešu literatūra un 20. gadsimta politiskās kolīzijas" (Valters un Rapa, 2008)) un apmēram 50 citu publikāciju par latviešu literatūras vēstures jautājumiem autore.
Dace Ūdre dzimusi Rīgā 1952. gadā, 1976. gadā beigusi LU Filoloģijas fakultāti. Daudzus gadus strādājusi šai fakultātē par pasniedzēju, vēlāk docenti. Filoloģijas doktore (1991). No 1971. līdz 1998. gadam regulāri publicējusi periodiskajā presē literatūrkritiskus rakstus. Alberta Bela daiļradei pievērsusies arī agrāk – 1989. gadā publicētajā apcerē „Nomods".
