Šajā izstādē pirmo reizi apkopotā veidā tiks prezentēti latviešu autoru interneta mākslas darbi; pārstāvēts plašs autoru loks: Miks Mitrēvics, Reinis Pētersons, Jānis Avotiņš, Kristīne Kursiša, Ģirts Korps, Katrīna Neiburga, Rasa Šmite, Raitis Šmits, Jānis Garančs, Mārtiņš Ratniks, Arvīds Alksnis, Pēteris Ķimelis, Gints Gabrāns, Oskars Poikāns, Ieva Auziņa u.c. Darbu tapšanas laika intervāls ir plašs: 1997. - 2002.gads.
2007. gadā Jauno mediju kultūras centrs RIXC ar LR Kultūras ministrijas atbalstu sāka apkopot un atjaunot interneta mākslas darbus, kas, dažādu latviešu autoru radīti, atrodas un tiek uzturēti uz RIXC servera "rixc.lv" kopš 1997. gada. Jaunie tīklotie mediji ne vien nodrošina jaunas iespējas, bet rada arī nosacījumus jaunas telpas veidošanai, kas kļūst iespējama sabiedrības un tehnoloģiju mijiedarbības rezultātā. Šajā gadījumā tieši mākslinieki ir tie, kas visradošāk attīstījuši un konceptualizējuši šo jauno domtelpu. Tai var vilkt paralēles ar 20. gadsimta sākuma avangardistu mākslu un idejām, kā arī 60. un 70. gadu konceptuālajā mākslā.
Elektroniskās pasaules virtualitāte un imateriālisms 20. gadsimta 90. gadu vidū iedvesmoja un apvienoja galvenokārt tādus māksliniekus, kuriem bija būtiski radīt nevis lietas, bet gan veidot savienojumus. Ar ideju par "brīvi plūstošu koncepciju, sadarbībā topošu saturu, konkrēti nepiesaistītu atrašanās vietu" 1997. gada jūlijā E-Lab mākslinieku grupa no Rīgas uzsāka projektu Xchange - starptautisku platformu skaņu eksperimentiem un radio mākslas tiešraidēm internetā. Tāpat E-lab mākslinieku grupa (kura 2000. gadā pārtapa par Jauno mediju kultūras centru RIXC) no 1997. gada līdzās saviem projektiem sāka krāt un izvietot uz sava servera arī citu latviešu mākslinieku interneta mākslas darbus.
Tā kā jauno mediju mākslas darbi ir realizējuši seno avangardistu vīziju par imaterialitāti vispārākajā veidā, tas padara tos vēl grūtāk saglabājumus salīdzinājumā ar instalācijām vai pat video mākslu. Jauno mediju mākslas saglabāšanas problemātika attiecas ne tikai uz tehniskajiem jautājumiem. Tā kā mākslas darbi bieži tapuši kolektīvā sadarbībā, bieži par svarīgāko uzskatot tā tapšanas procesu, kurā rezultātam nav nozīmes, vienlīdz svarīgi ir risināt jautājumu, kā atspoguļot arhivējamā mākslas darba radīšanas vai norises laiku un tā sociālo kontekstu.
Izstādes kuratori: Raitis Šmits un Rasa Šmite.