Kino piedāvā dažādas realitātes atspoguļojuma, sistematizācijas un interpretācijas formas un gradācijas pakāpes: sākot no fotogrāfiskas līdzības, iluzori gandrīz dokumentāli precīzas laikmeta fiksācijas, līdz pat galējai atkāpei no sadzīviskās un sociālās vides, konstruējot savu pasauli, kas pielīdzināma alegorijai vai metaforai tās plašākajā izpratnē. Tādā gadījumā filma veido tēlus, kuru nolūks ir atainot netaustāmo, bezķermenisko: personāžu subjektīvās uztveres laikmeta atmosfēras izjūtu. Lekciju ciklam izvēlēto piecu autoru daiļrade ilustrē to paņēmienu daudzveidību, atšķirīgos kino valodas un stila principus, kas ļauj filmas tēlu fotogrāfiskumam jeb ikoniskumam atkāpties no tā kino principa, ko pieņemts dēvēt par reālisma tradīciju kino.
Lektors – asociētais profesors Viktors Freibergs
9. novembris plkst. 19:00
1. Andrejs Tarkovskis. Konkrēts vēsturisks laikmets tiek fiksēts caur viena personāža apziņu („Spogulis") vai, izmantojot personāžu kā laikmeta zīmi („Andrejs Rubļovs", daļēji arī „Ivana bērnība"). Visas Tarkovska filmas brīvi manipulē ar laiku, uzsverot laika subjektivitāti un veidojot to, ko Žils Delēzs dēvēja par „laika kristāliem", kad vienas epizodes ietvaros caur dažādu personāžu apziņu saplūst atšķirīgu laiku tēli. Tiks izmantoti arī piemēri no filmām „Solaris", „Stalkers", „Nostaļģija" un „Upurēšana".
16. novembris plkst. 19:00
2. Rojs Andersons. Mūsdienu Zviedrijas realitāte Andersona darbos tiek traktēta, izmantojot sirreālu, grotesku tēlu ekspresivitāti. Lēnais filmas ritms un auksto krāsu toņu izmantojums ir personāžu un viņu apziņas stāvokļa raksturojoši elementi. Tiks aplūkoti piemēri no filmām „Mīlas stāsts", „Dziesmas no otrā stāva" un „Tu, kas dzīvo", kā arī Andersona veidotās reklāmas, kurās sazīmējami viņa filmām raksturīgie kino valodas elementi.
23. novembris plkst. 19:00
3. Paolo Sorentino. Viens no izcilākajiem mūsdienu itāļu režisoriem, kurš apliecina, ka apgalvojumi par kino nāvi ir visai pārspīlēti. Visas Sorentino filmas var raksturot kā aizraušanos ar tā dēvēto „kinematogrāfisko skatienu", kam ir ne tikai funkcionāla, bet arī klaji estētiska loma viņa filmās, lai padarītu kino uztveri par to, ko Lora Malvija dēvēja par „kino vizuālo baudu". Dokumentālais viņa filmās mijas ar sirreālo („Il Divo") un fragmentētā stāsta izmantojums padara skatītāju par filmas „līdzautoru". Tiks izmantoti arī fragmenti no viņa filmām „Mīlestības sekas" un „Ģimenes draugs".
30. novembris plkst. 19:00
4. Kristofers Nolens. „Memento" ir viena no jaunāko laiku kino intriģējošākajām mīklām, kurā laika segmentācija, stāstot filmā ietvertos notikumus „atpakaļgaitā", piespiež skatītājius identificēties ar galveno filmas varoni, kam ir īstermiņa atmiņa, un koncentrēties pašiem uz savu atmiņu un tās saikni ar identitāti. Reālais un iztēlotais mijas un saplūst Nolena filmās, ļaujot režisoram filozofēt par realitātes iluzoro raksturu. Piemēri no filmām „Bezmiegs", „Ilūzija" un citām.
7. decembris plkst. 19:00
5. Terijs Giljams. Mītiskais un reālais, šodiena un nākotne bieži vien Giljama filmās savijas un rada savu pasauli, kam bieži vien nav tūlītējas līdzības ar to vidi, kuru pazīstam („Brazīlija", „Barona Minhauzena piedzīvojumi", „Brāļi Grimmi"). Parodija, melnais humors, postmoderns kodu sajaukums ir tikai daži no elementiem, kas raksturīgi Giljama kino valodai. Viņu vairāk interesē kino, kurā dominē konstruēti, nevis atspoguļoti tēli. Tiks izmantoti piemēri arī no filmām „Karalis zvejnieks", „Bailes un naids Lasvegasā", „Braiena dzīve" un citām.
Biļetes cena 3.00 Ls, studentiem 2.10 Ls, abonements uz 5 lekcijām 10 Ls.
Ziņa publicēta sadarbībā ar kinokino.lv.