5.novembrī plkst.16:00 Cēsu Izstāžu namā un Cēsu Vēstures un mākslas muzejā tiks atklātas četras jaunas izstādes. „Izstādes veidotas tā, lai tās būtu gan patriotiskas, gan arī jaunas un neparastas. Šoreiz tās būs ļoti atšķirīgas, atspoguļojot dažādus mākslas žanrus un izpausmes – keramiku, stiklu, fotomākslu, glezniecību," būtiskāko uzsver Nata Livonska, galvenā speciāliste Izstāžu nama ekspozīciju darbā.
Viena no izstādēm „Pārejas laiks", būs Ķīpsalas keramiķu veikums. Ķīpsalas keramiķes - Violeta Jātniece, Silvija Šmidkena, Izabella Krolle, Kornēlija Ozoliņa un Inese Āboliņa izstādē „Pārejas laiks", piedāvā apmeklētājiem darbus, kas nav tradicionāli šī žanra izpratnē. Tie ir neparasti māla risinājuma mākslinieciski veidi, kas izpaužas māla gleznās, spilgtos tēlos un pat modes priekšmetos. Izstādes darbu autores, ir keramikas žanra vadošās mākslinieces, kuras, 60.,70.gados spilgti ienākušas šajā jomā un ir kā pamats, no kura lielā mērā veidojusies jaunā keramiķu paaudze.
Cēsu Izstāžu nama mazā zāle, tradicionāli tiek atvēlēta Cēsu fotogrāfiem. Valsts svētkus sagaidot, fotogrāfi – Ēriks Zvirbulis, Ilgvars Ozols, Agris Kozerovskis, Alvis Jansons un Vilis Bleikšs ir apvienojušies, lai izveidotu fotoizstādi rudenīgās noskaņās „Rudens Latvijā".
Lielākā Izstāžu nama zāle atvēlēta pasaules latviešu mākslinieku darbiem izstādē „Tēvu zemei – Latvijai". Izstādē apskatāmi ārzemju latviešu mākslinieku darbi. Pēc Otrā pasaules kara un tā traģiskajām sekām, liels skaits latviešu, starp tiem daudzi mākslinieki, bija spiesti atstāt Latviju kā politiski bēgļi. Apmetoties citās zemēs un kontinentos, šie mākslinieki centās pielāgoties svešām kultūrām un valodām, tajā pat laikā saglabājot savu etnisko identitāti. Vairums vecākās paaudzes trimdas latviešu mākslinieki ir aizgājuši mūžībā, bet vidējā un jaunākā paaudze turpina radošo darbu ārpus Latvijas. No 1991. gada pieaugusi kultūras apmaiņa ar Latviju, un daudzi mūsdienu mākslinieki vēlas izpētīt savu etnisko mantojumu, senču zemi un tās kultūru. Saskaņā ar mūsdienu moderno, kā arī postmoderno mākslu, izstādē eksponētā darbu kolekcija ir stilistiski internacionāla, kā arī ļoti daudzveidīga. „Mēs visi mīlam savu zemi, ne tikai te esot, bet arī dzīvojot ārpus Latvijas. Tāpēc valsts svētku mēnesis ir vispiemērotākais brīdis, lai veidotu simbolisku tiltu starp latviešu māksliniekiem svešumā un apmeklētājiem, te, mūsu dzimtajā zemē," par izstādes veidošanu un ideju domās dalās Nata Livonska. Tā kā izstādē ir apskatāma tikai neliela daļa no mākslinieku darbiem, tad pārējos darbus varēs aplūkot nesteidzīgi iemalkojot aromātisku zāļu tēju un pārlapojot gleznu katalogu. Izstāde Cēsīs tapusi sadarbībā ar Valmieras Novadpētniecības muzeju.
Savukārt Cēsu Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta Cēsu profesionālo mākslinieku izstāde "Cēsu mākslinieki rudenī". Izstādes pirmsākumi meklējami jau 1956.gadā, kad rudenī, kopā sanākot, mākslinieki sāka rīkot izstādes Cēsu Vēstures un mākslas muzeja telpās. Tajās ar saviem darbiem piedalījās tādas spožas personības kā Kārlis Jansons, Kārlis Baltgailis, Artūrs Dronis, Jānis Rozenbergs u.c. Pēc ilgāka pārtraukuma, šī tradīcija tiek atjaunota, un valsts svētki ir labs iemesls, lai no jauna Cēsu profesionālie mākslinieki ar saviem darbiem uzrunātu cēsniekus un viesus. Mākslinieku paaudze nomainījusies, un izstādē „Cēsu mākslinieki rudenī" jau būs skatāmi jauno mākslinieku darbi – stiklā, keramikā un gleznās. Izstādē ar darbiem piedalīsies: Kristīne Rozenberga, Ritums Ivanovs, Andris Eglītis, Reinis Liepa, Laima Bikše, Vilnis Kļaviņš, Signe un Elīza Vanadziņa, Vita Merca, Kaspars Bindemanis, Juris Spilners, Inga Jākobsone, Normunds Laņģis, Matiass Jansons. Pirmo reizi kā gleznotājs izstādē debitēs Kaspars Podnieks.
Viesi un apmeklētāji laipni aicināti uz izstāžu atklāšanu 5.novembrī plkst.16:00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.
Izstādes apskatāmas no 5.novembra līdz 30.novembrim Cēsu Izstāžu namā un Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.