Māra Zemdega pēc pāris veiksmīgām sezonām Valmieras teātrī 1959.gadā pieteica sevi toreizējā Drāmas teātrī ar Līvijas lomu Ž.Grīvas traģikomēdijā "Medūzas plosts". Ģirta Jakovļeva ienākšana Nacionālajā teātrī datēta ar 1961.gadu, taču bija jāpaiet visai garam laikposmam, līdz jaunais aktieris kļuva par Māras Zemdegas partneri M.Friša komēdijā "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Abu aktieru partnerība iemirdzējās arī J.Ivaškēviča drāmā "Vasara Noānā". Vēlāk aktieri sastapās vien 2009.gadā J.Jaunsudrabiņa "Aijā" Mihaila Kublinska režijā.
Autobiogrāfiskais darbs "Garās dienas ceļš uz nakti", pēc paša dramaturga lomām, ir viens no viņa labākajiem sacerējumiem - O'Nīls mēģināja tajā atrisināt sava likteņa sarežģīto kriptogrammu, atvadoties no atmiņām par savu bērnību un jaunību, kas pagāja amerikāņu pilsētā Ņulondonā: vietā, kas atrodas pasaules malā - tur, kur naktīs auro sirēnas un to pavadībā okeānā dodas vaļu ķērāju laivas. "Garās dienas ceļš uz nakti" - darbs, kurā ir daudz mīlestības, smaga izmisuma un postoša naida, bet ir arī ceļš vienam pie otra. Rīts Taironu ģimenē: vēl gruzd cerība, ka māte pārvarēs savu atkarību no morfija, ir cerība, ka dēls Džeimijs beidzot saņemsies un aizmirsīs ceļu uz krogiem, ir cerība, ka tēvs atbrīvosies no bailēm par badu vecumdienās un spēs tikt galā ar savu slimīgo skopumu...
