Iepriekšējā mēnesī Ebreju Vēstnesis publicēja Godāru uz vāka, uzdodot provokatīvu jautājumu: „Vai Žans Liks Godārs ir antisemīts?" Savukārt 2. novembra New York Times titullapā bija raksts, kas apskatīja strīdīgo goda Oskaru, aprakstot to kā „vārīšanās diskusiju par to, vai Godāra kungs, atzīts anticionists un palestīniešu tiesību advokāts, ir arī antiebrejs".
Saistošākais ir aspekts, ka, lai gan ir šķietama kņada, ne no viena Holivudā nebija sūdzību par godalgu. Pat producents Maiks Medavojs, kuram radās domstarpības ar Godāra „aprobežoto prātu" pret ebrejiem, izteicies, ka ir „mierā ar" Godāra godalgas saņemšanu. Vienīgais, kas apstrīdēja godalgas faktoru, bija starptautiskās ebreju organizācijas Benē Berith vadītājs, kurš apgalvoja, ka Holivuda ir noteikusi robežas mākslai, bet ne pieklājībai vai morālei.
Amerikas Kinoakadēmijas prezidents Toms Šeraks atzinis, ka atbalsta valdes lēmumu pasniegt Oskara balvu Godāram par viņa ieguldījumu kino franču Jaunā viļņa agrīno gadu laikā. Viņš izteicies, ka Akadēmija tradicionāli ir atdalījusi mākslu no apbalvotā personiskās dzīves.
Jau iepriekš Akadēmija ir saņēmusi kritiku par pasniegtām godalgām (piemēram, kinorežisoram ebreju izcelsmes poļu režisoram Romānam Polaņskim viņa krimināllietas saistībā), taču šī jautājuma būtība neslēpjas konkrētās personības aspektos. Kā norādījis T. Šeraks, viņi vienmēr izjutuši, ka mākslas joma ir svarīgāka par personiskajiem grēkiem.
Ziņa publicēta sadarbībā ar kinokino.lv.