Klausāmgrāmata iznākusi sērijā „Autora balss". Dzejoļus ir ierunājis Knuts Skujenieks un aktieris Juris Strenga.
Šim izdevumam īpaši sarakstītajā esejā literatūrzinātniece Inta Čaklā norāda, ka „...Knutam Skujeniekam visos dzīvošanas un dzejošanas posmos svarīgs vārds ir patiesība, patiesīguma prasība. Vārds vienkāršs, bet – īpaši dzejā – tā jēga nemaz nav vienkārša, tā ietver sevī dažādus un daudzveidīgus attieksmju un saistību tīklus un arvien pastāv gan kā estētiska (stila) kategorija, gan kā ētiska prasība. Knuta Skujenieka dzejā patiesīguma mērs ik palaikam tiek izvērtēts no jauna un ir mainīgs; attiecībā pret saviem tekstiem tas ir būtisks, arvien atjaunojams un spodrināms kritērijs. Ar patiesīguma prasību saistītas gan bagātīgās ironijas un pašironijas izpausmes, gan noraidoša attieksme pret pozām un lomām, uz kurām viņš mūžā pieredzētā, godam izturētā dēļ, šķiet, gluži labi varētu pretendēt: pravietis, varonis, cietējs. Bet jau Mordovijas lēģera laikā kādā dzejolī Knuts brīdina sevi (mākslinieku) no kārdinājuma "par kapeiku ciest / par rubli kliegt". Šo estētisko prasīgumu, stila izkoptību, poētisko precizitāti un dzejas vārdu "īstenumu" var uzlūkot par Knuta Skujenieka dzīves un mākslas dominanti."
Knuta Skujenieka klausāmgrāmata „Iesien baltā lakatiņā" ir izdota ar VKKF, biedrības „Ideju Forums" un radio NABA atbalstu. Tā ir pieejama grāmatnīcās un mūzikas ierakstu veikalā „Upe" Vaļņu ielā 26, kur tā cena ir Ls 6.50.
Knuts Skujenieks (1936) Izcils latviešu dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis. Dzimis Rīgā rakstnieka Emila Skujenieka ģimenē. Studējis latviešu filoloģiju LVU (1954-1956). Beidzis M. Gorkija Literatūras institūtu Maskavā (1961). 1962. gadā notiesāts uz 7 gadiem soda nometnēs par pretpadomju propagandu un neziņošanu, sodu izcietis Mordovijā. Reabilitēts 1989. 6. VI. Ilgus gadus tika aizkavēta viņa pirmā dzejoļu krājuma izdošana. Pēc atgriešanās Latvijā pievērsies atdzejai, kļūdams par vienu no ievērojamākajiem cittautu dzejas pazinējiem un tulkotājiem. PEN kluba Latvijas nodaļas vadītājs (1989-1991). Tulkojis no ukraiņu, slovēņu, spāņu, serbu, maķedoniešu, grieķu, poļu, lietuviešu, somu, zviedru, dāņu u.c. Latvijā – viņa atdzejoto autoru vidū ir Federiko Garsija Lorka, Gabriela Mistrāla, Janis Ricos, Tomass Transtrēmers, Ingera Kristensena u.c., kā arī tulkojis daudzu Eiropas tautu tautasdziesmas. 2001. gadā iznāk unikāla Skujenieka sastādīta un atdzejota grāmata "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi", kurā
sakopoti paraugi no visu Eiropas tautu 20. gadsimta dzejas oriģinālvalodā un Skujenieka atdzejojumā. Saņēmis A. Upīša prēmiju (1987), Jātvingu dzejas prēmiju (Lietuvā, 1993), I. Franko (Ukraina, 1994), Tomasa Trānstremera (Zviedrijā, 1998), Veidenbauma prēmiju (1998), Zviedrijas rakstnieku fonda (2000), Literatūras gada balvu (2001). Apbalvots ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni (1994), Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Svētā Olava ordeni (Norvēģija, 1998), Ziemeļu zvaigznes ordeni (Zviedrija, 2001), Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeni (2001). Nozīmīgākās dzejas grāmatas: Mūsu dzīve nokalpotā, Nordik (2007), Tagad es esmu Aleksandrs, Neputns (2006),Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm, Likteņstāsti (1994), Sēkla sniegā, Liesma (1990), Iesien baltā lakatiņā, Liesma (1986), Lirika un balsis, Liesma (1978). Apgāds Nordik izdevis Knuta Skujenieka kopotos rakstus astoņos sējumos (2002-2008).
Izdevniecība „Apostrofs" dibināta 2008. gadā ar nolūku veicināt literatūras un izglītojošu sacerējumu pieejamību bērnu un pieaugušo vidū, izdodot audio grāmatas sērijā „Klausāmgrāmata". Tās domātas aktīviem un inteliģentiem literatūras interesentiem, kuri grāmatas labprāt lasa un klausās. Līdz šim izdoti: Džīnas Vebsteres „Garkājtētiņš", Māras Cielēnas „Pulksteņu nakts gaitas", Margaritas Stārastes „Pintiķu ciems", Sudrabu Edžus „Dullais Dauka", Jāņa Ezeriņa „Noveles", Imanta Ziedoņa „Kukainīt, re, kā saule spīd", Gundegas Repšes „Septiņi stāsti par mīlu", Veltas Sniķeres „Pietuvoties vārdiem", Noras Ikstenas „Dzīves svinēšana", Valentīnas Grandānes „Ievads vīna kultūras vēsturē", Aijas Odiņas „Ievads kungu etiķetē" un „Ievads dāmu etiķetē", Vizmas Belševicas „Melns – sarkans – zelts", Liānas Langas „Es pēkšņi atmodos no dziļa miega", Knuta Skujenieka „Iesien baltā lakatiņā".
