Uzveduma programmu veidojuši Dandaru mākslinieciskais vadītājs Ilmārs Pumpurs, horeogrāfi Dace Circene un Ernests Spīčs, režisors Andrejs Polozkovs. Pasākumu atbalsta LU biedrība Juventus, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, informatīvais atbalsts – laikraksts Diena un portāls www.diena.lv .
Pasākums notiek LU Lielajā aulā svētdien, 2010. gada 14. novembrī. Sākums plkst. 15.00. Baudīt koncertu un dzimšanas dienas kliņģeri aicināti visi Dandaru un folkloras draugi, piederīgie un interesenti. Ieeja brīva. Interneta tiešraide būs skatāma LU portālā: www.lu.lv
Vērienīgajā koncertā līdzās darbosies gan visai prāvais tagadējo Dandaru pulks, gan dažādu paaudžu vecie dejotāji, dziedātāji un mūziķi, gan arī visjaunākā paaudze – Dandaru bērni. Koncerta nosaukumam izraudzīta zīmīga rotaļas teksta rindiņa – Redz' kur viegla dancošan' un tā mērķis kārtējo reizi apliecināt, ka folkloras dejas līdzās dziesmām un muzicēšanai var būt pilnvērtīga un krāšņa skatuves priekšnesuma daļa. Koncerta programmas pamatideja ir jauna cilvēka – trīsdesmitgadīgā Dandara – katram dzīves posmam piederīgā folkloras materiālā atspoguļots dzīves dzīves gājums: rašanās brīnums un sūtība, sevis kā personības apzināšanās; mācības – skola un dzīves skola; jaunības dullums, romantiskās jūtas, mīlestība, cerēšanās un kāzas; bērnu dzimšanas prieks un tuvinieku zaudējuma apziņa...
Latvijas Universitātes folkloras deju kopa Dandari kopš savas darbības sākuma ir turējusies starp labākajiem Latvijas folkloras kolektīviem, kā žanra izpratnes, tā priekšnesuma meistarības ziņā augot līdzi ar folkloras kustību. Dandari Latvijas folkloristu kuplajā saimē ir unikāls kolektīvs – viens no diviem studentu folkloras kolektīviem; tā darbības laikā kolektīvā līdzi darbojušies, tautas kultūras bagātības iepazinuši un savas personīgās prasmes veidojuši jau vairāk nekā divi simti dalībnieku. Nepametot novārtā visu folkloras žanrisko daudzveidību, īpaša uzmanība tiek pievērsta visai daudzveidīgajai horeogrāfiskajai jeb deju folklorai – no vienkāršām kustību rotaļām un spēlēm, rotaļdejām, pāru dancīšiem, līdz daudzpāru dejām – krusta un rindu kadriļām, diždančiem, kas prasa no dejotājiem un muzikantiem īpašu pieredzi un sagatavotību. Dandaru treniņnodarbībās no folkloras ekspedīciju pierakstiem vai reizumis pat tikai drumslām ir atjaunota un iedzīvināta ne viena vien folkloristu vidū šobrīd iemīļota deja.
Par šo darbu pateicība pienākas deju speciālistei Sniedzei Grīnbergai un kopas izveidotājam etnohoreologam Ernestam Spīčam.
Ar folkloras un deju priekšnesumiem Dandari ir piedalījušies neskaitāmos visdažādākā līmeņa un rakstura pasākumos – rotaļu un deju stundās skolās un bērnu dārzos, labdarības akcijās, gadskārtu svinībās Rīgā un citur Latvijā; jauniešu un folkloras festivālos un jauniešu apmaiņas programmās visā Eiropā; Rīga un Latvija pārstāvēta Smitsonu festivālā, pasaules izstādē EXPO, Eiropas kultūras dienās, NATO samita kultūras pogrammā, Latvijas vēstniecību rīkotajos kultūras pasākumos. Lai rastu iespēju ar deju folkloras daudzveidību iepazīstināt iespējami lielu pašmāju auditoriju, 2007. gadā Dandari izveido starptautisku folkloras mūzikas un deju festivālu Pa Pēteriem.
Vairāk par folkloras kopu Dandari: www.dandari.lv