Pirmā zinātniskā konference Māra Čaklā daiļrades izpētei „No zemes starp Skrundu un Zemgali" notiks 13. novembrī plkst. 10.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19.
Konferencei referātus pieteikuši trīspadsmit literatūrzinātnes un filozofijas doktori, kas nepārprotami liecina par dzejnieka nozīmību intelektuālās sabiedrības apziņā. To uzskatāmi demonstrē arī filozofes Skaidrītes Lasmanes tēze referātā „Uzticība dzejniekam": „Uzticamības formula meklēta triādē, ko veido dzejnieka attieksme pret sevi, dzejas kvalitātes izpratne un lasītāja lomas vērtējums. Uzticību pamato, pirmkārt, vairākkārt deklarētais uzskats par dzejoli kā dzīvu organismu, otrkārt, patiesīguma, īstuma imperatīvs, treškārt, vispārinājumu nozīmīgums, ceturtkārt, negaidītības uzsvērums."
Katrs savā aspektā (folkloras reminiscence, kultūras tilti) šo atbildību turpinās literatūrzinātnieki Janīna Kursīte, Ieva Kalniņa un Kārlis Vērdiņš, runājot par dzejnieka nacionālās identitātes meklējumiem un to dinamiku. Bet Daugavpils kolēģus Elīnu Vasiļjevu un Valentīnu Lukaševiču ieinteresējušas Māra Čaklā dzejas telpiskās zīmes un retromānijas un senču zelta jēdzieniskie pretmeti viņa lirikā. Edgars Lāms no Liepājas Universitātes iedziļinājies sievišķīgākās topogrāfiskajās zīmēs un toponīmiskajos orientieros Māra Čaklā dzejas pasaulē, bet filozofe Māra Rubene atgriež atpakaļ pie būtiskā atslēgvārda laiks.
Par Māra Čaklā principiem, apskaužamo izturību un noturību literārās dzīves izpausmēs runās literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis. Teorētiskā aspektā visdaudzsološākais, šķiet, varētu būt Olgas Seņkānes „Ceļš uz metabolu: tropu ģenēze 20. gs. 60.–90. gadu dzejā" un Raimonda Brieža iedziļināšanās Māra Čaklā dzejas atskaņu funkciju savdabībā.
Māra Čaklā dzejas pasauli neatkārtojamu padara kāds būtisks motīvs – tā ir dzīvības romantika kā ideja un tās atspoguļojuma savdabība, ko savā referātā „Dzīvība kā pamatvērtība Māra Čaklā dzejā: skaņas, tēli simboli" analizēs Ruta Veidemane.
Konference notiek dzejnieka Ojāra Vācieša dzimšanas dienā viņa muzejā, tāpēc tās noslēgumā Ojāra Vācieša pirmo krājumu kultūras kontekstus iezīmēs Anda Kubuliņa.
Organizatori cer, ka Māra Čaklā daiļrades veltītā konference dos impulsus un pienesumu Latvijas zinātniskās domas apritē.
Konferenci finansiāli atbalsta VKKF un Pāvils Vasariņš.
PROGRAMMA
Reģistrācija no plkst. 9.30
10.00 – 10.10 Konferences atklāšana
I sēde. Vada Pauls Daija.
10.15 – 10.45
Viesturs Vecgrāvis (Rīga). Māris Čaklais: nīcība un stoicisms
10.45 – 11.15
Kārlis Vērdiņš (Rīga). Māris Čaklais un Gunars Saliņš
11.15 – 11.45
Edgars Lāms (Liepāja). Topogrāfiskās zīmes un toponīmiskie orientieri Māra Čaklā dzejas pasaulē
11.45 – 12.15
Ruta Veidemane (Rīga). Dzīvība kā pamatvērtība Māra čaklā dzejā: skaņas, tēli simboli
12.15 – 12.45
Māra Rubene (Rīga). Tuvplānu telpa/frontālais laiks
12.45 – 13.15
Olga Seņkāne (Rēzekne). Ceļš uz metabolu: tropu ģenēze XX gs. 60.–90. gadu dzejā
13.15 – 14.00 Kafijas pauze
II sēde. Vada Viesturs Vecgrāvis.
14.00 – 14.30
Raimonds Briedis (Rīga). Māra Čaklā atskaņu savdabība
14.30 – 15.00
Janīna Kursīte (Rīga). Nacionālās identitātes meklējumu dinamika Māra Čaklā dzejā
15.00 – 15.30
Elīna Vasiļjeva (Daugavpils). Telpiskās zīmes krājumā „Pagaidu latvietis"
15.30 – 16.00
Skaidrīte Lasmane (Rīga). Uzticība dzejniekam
16.00 – 16.30
Ieva J. Kalniņa (Rīga). Čaklais un folklora
16.30 – 17.00
Valentīns Lukaševics (Daugavpils). Māra Čaklā lirika: retromānija vs senču zelts
17.00 – 17.30
Anda Kubuliņa (Rīga). Ojāra Vācieša pirmo krājumu kultūras konteksti
17.30 – 18.30 Debates un kafija.