Runa nebūs par nevainības zaudēšanu kā fizisku procesu akta laikā, bet par nevainības zaudēšanu darot jebkuru darbību, kas ir kā uzdrīkstēšanās sevi bojāt.
Māte ar sirds glāstu pieskaras bērnam. Neatlaist, lai cik vecs tas būtu. Vai tad tas mācēs savu dzīvi dzīvot lielajā pieaugušo pasaulē (pats būdams pieaudzis). Un bērns (pieaugušais), kurš pieradis pie nemitīgām rūpēm, baidās no visa, kur nepieciešama patstāvība, neatkarība, brīvība par sevi būt.
Kristaps Butlers un Elīna Špura ir Latvijas Mākslas akadēmijas studenti, kas šogad ar saviem grafiskās mākslas darbiem piedalījušies izstādē „Nocirptā vilna", kas norisinājās Turcijas vēstniecībā Rīgā. Kristaps veidojis arī vāka dizainu šogad iznākušajai Jāņa Rokpeļņa dzejas grāmatai „Nosaukums", bet Elīna saņēmusi Vintera stipendiju un piedalījusies SEB bankas rīkotajā izstādē, par godu stipendiju konkursam gleznošanā.
Izstāde „Māt, gribu zaudēt nevainību" ir nākamais solis abu mākslinieku daiļradē, kas liek paskatīties no malas uz procesiem, kas ir psiholoģiska rakstura deformācijas, kuras attēlotas autoru grafiski vizuālajā skatījumā.
