Šī rudens izstādes - izsoles materiāls tapis pēdējā pusgada laikā no vairākiem simtiem darbu atlasot labākos. Vienkopus būs redzami 75 dažādu mākslinieku radītie darbi. Liela daļa darbu ir ar muzejisku vērtību.
Izstādē būs pārstāvēti tādi latviešu mākslas klasiķu darbi kā - J. Jaunsudrabiņa, J. F. Tīdemaņa, A. Beļcovas, I. Rozenfeldes, I. Zeberiņa, L. Liberta, J. Gaiļa, A. Skrides, S. Vidberga, Fr. Varslavāna, J. Rikmaņa, R. Pinņa, J. Pauļuka, K. Ubāna, Ed. Kalniņa, H. Veldres, V. Kalvāna, J. Brektes, N. Karagodina, I. Vecozola, L. Mūrnieka u.c. Šoreiz būs iespēja apskatīt arī vairākus starptautisku atzinību guvušu ievērojamu krievu mākslinieku darbus – M. Šemjakina, G. Kosmiadi, A. Šeloumova, A. Igoševa, J. Liberova, A. Surovceva, V. Sņegireva, N. Strahova gleznas, kā arī M. Šemjakina grafikas.
Mihails Šemjakins ir viens no mākslas pasaulē atpazīstamākajām personībām. Viņa darbības loks mākslas pasaulē ir pārsteidzoši plašs. Pats būdams gleznotājs, grafiķis, tēlnieks - vienlaicīgi viņš darbojas dažādos ar mākslu saistītos novirzienos – mākslas pētniecība, teātra māksla, literatūra, multimediji u.c. Šis skandāliem un leģendām apvītais mākslinieks dzimis Maskavā 1943. gadā. Liela daļa viņa dzīves pagāja Rietumvācijā, vēlāk Astrumvācijā. 60. gados M. Šemjakins piedalās vairākās t.s. Pēterburgas andergraunda izstādēs, kuras pēc padomju valdības rīkojuma tika slēgtas tūlīt pēc to atklāšanas. 1971. gadā M. Šemjakins tiek izraidīts no PSRS. Pirmie gadi māksliniekam paiet dzīvojot Parīzē, no kuras pārceļas uz Ņujorku un 1989. gadā pieņem ASV pavalstniecību. Iebraukt atpakaļ PSRS Mihailam Šemjakinam atļauj tai pašā 1989. gadā, 18 gadus pēc izdzīšanas. Domājas tā iespaidā arī radās šie divi 1989. gada metamarfoziskie darbi "Нью-Йорк USA" un "Москва USSR", kurus caurvij zināma ironija un skepse par šīm abām lielvalstīm un situāciju, kurā viņš nonācis. M. Šemjakina darbi atrodas neskaitāmu muzeju patstāvīgajās ekspozīcijās- Metropolitena mākslas muzejā (Ņujorka), Valsts Tretjakova galerijā (Maskava), Valsts Krievu muzejā (Sankt-Pēterburga), Laikmetīgās Mākslas muzejā (Parīze), Laikmetīgās Mākslas muzejā (Telaviva). Viņš ir piedalījies vairāk kā 500 izstādēs visā pasaulē.
Nedaudz pakavējoties pie izstādē apskatāmiem latviešu klasiķu darbiem, jāpiemin tāds spilgtu flāmiskās ekspresionisma pārstāvi latviešu glezniecībā kā - Jāni Ferdinands Tīdemanis. Viņa daiļrade veidojusies beļģu ekspresionisma ietekmē. Mācījies Ņujorkas un Klīvlendas mākslas skolās. Beidzis Antverpenes Karalisko MA, palidinājis studijas Antverpenes Augstākā mākslas institūtā. Viņa glezniecībai raksturīgs plašs, temperamentīgs otas triepiens, tieksme uz formu deformāciju, spilgtu krāsu kontrastu lietojumu. Tāds ir arī izstādē apskatāmais darbs „Pludmalē" – tonāli bagāts, ekspresīvisma manierē gleznots. 1932. gadā mākslinieks saņēmis 1. godalgu par darbu "Kanāla pārpeldētājas", kas bija izstādīts Beļģijas ekspozīcijā 10. olimpiskajās spēlēs Losandželosā. 1935. gadā iekārtojis Latvijas paviljonu Pasaules saimniecības sasniegumu izstādē Briselē, par sienu gleznojumiem ieguvis Grand Prix diplomu. 1936. gadā apbalvots ar Beļģijas karaļa Leopolda II ordeni.
Būs arī apskatāms, sava laika „jaunais talants" - Ārijs Skride, kas jau 15 gadu vecumā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, un kuru pēc gada Vilhelms Purvītis uzņem savā jaunizveidotajā dabasskatu meistardarbnīcā. Pēc ārzemju studijām Parīzē un Briselē A. Skride aizraujas ar smalku impresionistisku, it kā uzirdinātu triepienu un pāriet pie krāsā skanīgākiem risinājumiem. Tas vērojams arī gleznā „Ainava ar Daugavu", kas tapusi 30-tajos gados – kur mākslinieks izmantojot impresionisma metodes spēlējas ar gaismēnām ainavā. Izlaižot caur savu māksliniecisko skatījumu viņš pārveido dabā esošo ar sev raksturīgo kolorītisko smalkumu, triepienu un līniju vibrācijas palīdzību. Tā kā mākslinieks nācis no laukiem, Latvijas daba ir nerimstošs iedvesmas avots un esot jau atzītam meistaram, viņam daba nekad nav likusies līdz galam izpētīta.
Ekspozīcijā iekļauti ir arī vairāki izcili mūsdienu un 20gs. otrās puses mākslinieku darbi, kā K. Fridrihsona, Dž. Skulmes, J. Dimitera, B. Delles, O. Tillbergs, L. Meilertes, V. Buša, E. Vintera, M. Rikmanes. I. Leotjevs u.c.
Pārstāvēti arī jaunākās paaudzes mākslinieku darbi - A. Ameļkovičs, E. Melbārde, brāļi Zariņi, V. Baida, P. Postažs, A. Bute, E. Patmalniece. I. Lūse u.c.
Izstādē būs iespējams iepazīties ar četriem Purvīša balvas nominantu – K. Bramberga, A. Bērziņa, Ē. Boža darbiem. Purvīša balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu.
Šī izstāde-izsole būs interesanta ar to, ka būs apskatāmi vairāki pārsteidzoši un interesanti darbi, kuri līdz šim nav bijuši plašākai publikai pieejami. Ekspozīcija, kas veidojusies no izsolei piedāvātajiem darbiem paplašina arī mūsu zināšanas par vienu otru autoru, kuru līdz šim zinājām tikai no muzeju kolekcijām.
Ar katru brīdi jebkurš mākslas darbs kļūst arvien unikālāks un līdz ar to vērtīgāks.
Labas gleznas vienmēr bijušas reti sastopamas, tādēļ esam īpaši gandarīti par iespēju piedāvāt septiņdesmit piecas augstas kvalitātes gleznas.
