Starp sabojātajām ainām bija arī tā, kas tika filmēta Berlīnes memoriālā, kuru sākotnēji filmas veidotājiem negribēja ļaut izmantot filmēšanai. Tomēr filmas veidotāji nolieguši sabotāžas iespēju. Tagad atbildīgās instances atļāvušas šo ainu memoriālā nofilmēt atkal.
Līdz šim filmu jau vajājušas dažādas nepatikšanas un skandāli. Augustā filmēšanas laikā Berlīnes centrā negadījumā tika ievainoti 11 cilvēki, no kuriem viens guva smagus ievainojumus, kad viņi izkrita no kravas mašīnas, kas veica asu pagriezienu.
Savukārt jūlijā Vācijas protestantu baznīcas galvenais pārstāvis reliģisko kultu lietās Tomass Gandovs nodēvēja pretrunīgi vērtēto saientologu baznīcu par "totalitāru organizāciju" un Krūzu pielīdzināja "saientoloģijas Gēbelsam".
"Šī filma būs tāda pati propaganda saientoloģijai kā 1936.gada olimpiāde nacismam," piebilda Gandovs.
Filmā Krūzs tēlo pulkvedi grāfu Klausu Šenku fon Štaufenbergu, kurš 1944.gadā vadīja neveiksmīgo mēģinājumu nogalināt Ādolfu Hitleru. Štaufenbergs kādā Vācijas augstākās pavēlniecības apspriedē, kas notika rezidencē "Wolfsschanze" ("Vilku midzenis") Austrumprūsijā, ievietoja portfelī paslēptu bumbu. Bumbas sprādzienā gāja bojā četri cilvēki, taču Hitlers guva tikai ievainojumus. Drīz pēc sprādziena Štaufenbergs tika apcietināts un nākamajā dienā sodīts ar nāvi.
Filmā piedalās arī britu aktieri Kenets Branags, Bils Naiijs un Toms Vilkinsons, bet tās režisors ir Braiens Singers.
Paredzēts, ka tā uz ekrāniem iznāks nākamajā vasarā, ja, protams, turpmāk viss noritēs bez kļūmēm.