Nikolajs Bulmanis dzimis 1929. gadā Rīgā. Devies bēgļos uz Vāciju 1944. gadā, ģimnāziju pabeidzis Eslingenā. 1948. gadā izceļojis uz Kanādu. 1953. gadā ieguvis bakalaura grādu (BA) humanitārajās zinātnēs Kvīnsas universitātē (Queen's University) Kingstonā, 1955. gadā – maģistra grādu (MBA) Toronto universitātē (University of Toronto). 30 gadus bijis profesors Raiersona universitātē (Ryerson University). Neklātienē studējis mākslas vēsturi Toronto Mākslas koledžā (Toronto College of Arts).
Kopš 1973. gada publicējis recenzijas, rakstus par mākslas un kultūras jautājumiem trimdas un Latvijas periodikā. Kopš 1980. gada regulāri apciemojis Latviju, iepazinies ar māksliniekiem un kultūras darbiniekiem. No 1980. līdz 1995. gadam – žurnāla „Jaunā Gaita" mākslas redaktors.
Grāmatā iekļautas esejas par Viju Celmiņu, Raimondu Staprānu, Ilmāru Blumbergu, Edvīnu Strautmani, Visvaldi Reinholdu, Fridrihu Miltu, Gvido Brūveri, Oskaru Skušķi, Laimonu Eglīti, Gvido Augustu, Kurtu Fridrihsonu un daudziem citiem māksliniekiem, kā arī trimdas, Latvijas un pasaules mākslas izstāžu apskati.
"Ja līdz šim uzskatīju Bulmani galvenokārt par mākslas kritiķi, tad, pārlasot vairākus „Jaunās Gaitas" numurus, redzu, ka tur ir daudz kas vairāk. Bulmanis raksta īsas, brīžiem tīri romantiskas esejas, kuras viņš sauc par refleksijām – lielāko tiesu par mākslu, bet ne vienmēr," N. Bulmani raksturo gleznotājs un dramaturgs Raimonds Staprāns.
Grāmatā publicētas 32 mākslas darbu reprodukcijas no Ingrīdas un Nikolaja Bulmaņu privātkolekcijas un daudz fotogrāfiju.
